Medicīnisko mulāžu galvenais uzdevums — demonstrēt ādas, venerisko slimību, ļaundabīgo audzēju, lepras un citu slimību raksturīgās izpausmes medicīnas studentiem. Taču muzejā ar tām var iepazīties ikviens, tuvplānā aplūkojot gan simtgadīgas, gan relatīvi nesenas mulāžas. Mulāžu kolekcija ir vērtīga un nozīmīga ne tikai Latvijā, bet arī visas Austrumeiropas mērogā. Mulāžas gan tapušas mazās darbnīcās, gan ražotas rūpnieciski no 1922. gada līdz 20. gadsimta 70. gadiem, fokusējoties uz lepras un ādas slimību iespējami precīzu atveidojumu.
Leprozorija (mulāžu) kolekcija
Ādas slimnieka plaukstas atlējums vaskā. Vaska mulāžas spēj precīzi un detalizēti atveidot slimības ārējās izpausmes, tāpēc laikā, kad 3D digitālie modeļi nebija pieejami, mulāžas bija ļoti vērtīgas studentu apmācībā.
Ādas slimnieka plaukstas vaska mulāža. Diagnoze: epidermofītija, hiperkeratoze. Mākslinieks Arturs Bērnieks. Rīga, 20. gs. 20. gadu vidus.
Ādas slimnieka plaukstas atlējums vaskā. Vaska mulāžas spēj precīzi un detalizēti atveidot slimības ārējās izpausmes, tāpēc laikā, kad 3D digitālie modeļi nebija pieejami, mulāžas bija ļoti vērtīgas studentu apmācībā.
Talsu leprozorijā tapušās vaska mulāžas, pēc ekspertu vērtējuma, izceļas ar īpašu precizitāti — tās ir ļoti tuvas slimības reālajām izpausmēm. Veidotas ar pacientu piekrišanu, tās vispirms atlietas vaskā, bet vēlāk izkrāsotas un pat apdarinātas ar mākslīgu vai īstu apmatojumu.
Lepras slimnieces sejas vaska mulāža. Diagnoze: lauvas seja. Mākslinieks Staņislavs Kreics. Talsu leprozorijs, 1947.
Talsu leprozorijā tapušās vaska mulāžas, pēc ekspertu vērtējuma, izceļas ar īpašu precizitāti — tās ir ļoti tuvas slimības reālajām izpausmēm. Veidotas ar pacientu piekrišanu, tās vispirms atlietas vaskā, bet vēlāk izkrāsotas un pat apdarinātas ar mākslīgu vai īstu apmatojumu.