Pacientu pateicību kolekcija

Fotoalbumi, portreti, skaņdarbi, pastkartes un dzejoļi, pat lugu iestudējumi — pacienti savu pateicību ārstiem mēdz izteikt visdažādākajās formās. Savukārt viņu dzīvesstāstos var sekot līdzi ne tikai pacientu pārciestajām slimībām, bet arī viņu uzskatiem un emocijām. Muzeja krājumā atrodas vēstules, ko pacienti, tai skaitā dzejnieks Jānis Sudrabkalns, sūtījuši Dikļu tuberkulozes sanatorijas galvenajam ārstam Andrejam Laukmanim, kas tautā bija ieguvis brīnumdara slavu. Krājuma fotogrāfijās sastopamas arī vairākas citas Latvijas vēsturē nozīmīgas personas, turklāt neierastos rakursos: gleznotājs Leo Kokle pozē kopā ar ārstu Kārli Segliņu sanāksmē par tuberkulozes ārstēšanu, bet Rainis te sastopams kopā ar Rīgas pilsētas bērnu slimnīcas darbiniekiem.

Dzejnieka Jāņa Sudrabkalna vēstules Dikļu tuberkulozes sanatorijas galvenajam ārstam Andrejam Laukmanim — Dzejnieka Jāņa Sudrabkalna (1894–1975) vēstules Dikļu tuberkulozes sanatorijas galvenajam ārstam Andrejam Laukmanim (1904–1974).
Dzejnieka Jāņa Sudrabkalna un Dikļu tuberkulozes sanatorijas galvenā ārsta Andreja Laukmaņa sarakste izaugusi no vairākām satikšanās reizēm. Sudrabkalnu “stipri un pievilcīgi saistījusi” daktera personība, un Laukmanis dzejnieka vērtējumam nodevis arī savus poētiskos darbus. Vēstulēs Sudrabkalns atklāj savas izjūtas mūža nogalē: “Pats es patlaban pārdzīvoju atkal šaubu, baiļu, vienaldzības (viss juku jukām) posmu. [..] šis ir atkal viens no maniem egocentriskā sastrēguma un vienaldzības rītiem.”

Dzejnieka Jāņa Sudrabkalna (1894–1975) vēstules Dikļu tuberkulozes sanatorijas galvenajam ārstam Andrejam Laukmanim (1904–1974).

Dzejnieka Jāņa Sudrabkalna un Dikļu tuberkulozes sanatorijas galvenā ārsta Andreja Laukmaņa sarakste izaugusi no vairākām satikšanās reizēm. Sudrabkalnu “stipri un pievilcīgi saistījusi” daktera personība, un Laukmanis dzejnieka vērtējumam nodevis arī savus poētiskos darbus. Vēstulēs Sudrabkalns atklāj savas izjūtas mūža nogalē: “Pats es patlaban pārdzīvoju atkal šaubu, baiļu, vienaldzības (viss juku jukām) posmu. [..] šis ir atkal viens no maniem egocentriskā sastrēguma un vienaldzības rītiem.”

Pacientes Emīlijas Braunfeldes pašrocīgi zīmēta apsveikuma kartīte Lielbērzes tuberkulozes slimnīcas ārstei dr. Ērikai Kraujai dzimšanas dienā. 1964. gads.

Ārsti Ēriku Krauju padomju vara divreiz izsūtīja uz Sibīriju, un Latvijā viņa atgriezās tikai 1964. gadā, kad atsāka darbu Lielbērzes tuberkulozes slimnīcā. Paciente savu pateicību dakterei pauž pašas sacerētā dzejolī.

Apsveikums ārstam Kārlim Segliņam vārda dienā no draugiem māksliniekiem. 1948. gada 28. janvāris.

Latvijas Dzelzceļa biedrības Centrālās valdes pateicība ārstam Kārlim Baronam noslēdzot dzelzceļa galvenā ārsta pienākumus. 1927. gada 17. septembris.

Biķernieku sanatorijas slimnieku apsveikums-pateicība adresēta ārstam Kārlim Segliņam. 1941. gada 31. janvāris.

Dailes teātra kolektīva apsveikums Jānim Jēgermanim 70 gadu jubilejā. 1966. gada 20. marts.

Rīgas pilsētas tuberkulozes slimnīcas 3. nodaļas slimnieku pateicība adresēta ārstam K.Segliņam. 1945. gada 22. jūnijs.

Drāmas teātra mākslinieku apsveikums ārstam Jānim Jēgermanim 70 gadu jubilejā. 1965. gada 20. marts.

Apsveikumu parakstījuši: A.Amtmanis-Briedītis, Vallija Amtmane, Velta Līne, Gunārs Cilinskis, Vera Baļūna, Anta Klints.

Elīnas Zālītes dzejolis “Soļi”. Veltījums Rīgas pilsētas 4. slimnīcas ārstam Aleksandram Neibergam. 1945. gada 9. augusts.

Eduarda Smiļģa pateicības vēstule profesoram Paulam Stradiņam. 1956. gada 31. maijs.