Biologa un Nobela prēmijas laureāta Iļjas Mečņikova kolekciju pēc zinātnieka nāves izveidojusi viņa sieva māksliniece Olga Mečņikova. Kolekcijas veidošanās process ir bijis visai sarežģīts, tā ceļojusi no Maskavas uz Parīzi un atpakaļ, nomainījusi vairākus turētājus un Muzejā nokļuvusi 1975. gadā. Mečņikova kolekcijā ietilpst gan paša zinātnieka publicētie darbi dažādās valodās, grāmatas par viņu, citu zinātnieku darbi, daiļliteratūra un notis, zinātnieka piezīmju grāmatiņas un pētījumu protokoli, manuskripti, lekciju materiāli, pieraksti par ekspedīciju Kalmikijas stepēs, novērojumu pieraksti par paša slimības norisi, gan Mečņikova sarakste, diplomi, apsveikumi un citi dokumenti. Kolekcijā ir arī vairāki Mečņikova portreti un pat Nobela prēmijas laureāta zelta medaļa, kuru viņš ieguva 1908. gadā kopā ar Paulu Ērlihu par pētījumiem imunoloģijā.
Iļjas Mečņikova memoriālā kolekcija
Biologs un Nobela prēmijas laureāts medicīnā Iļja Mečņikovs savas dzīves noslēgumā pievērsās novecošanās pētījumiem. Vienā no tiem viņa pētniecības objekts bija paša mati un to nosirmošana. Savus secinājumus zinātnieks publicēja “Optimisma etīdēs” trīs izdevumos no 1907. līdz 1913. gadam.
Biologs un Nobela prēmijas laureāts medicīnā Iļja Mečņikovs savas dzīves noslēgumā pievērsās novecošanās pētījumiem. Vienā no tiem viņa pētniecības objekts bija paša mati un to nosirmošana. Savus secinājumus zinātnieks publicēja “Optimisma etīdēs” trīs izdevumos no 1907. līdz 1913. gadam.
Kefīra plācenīšus lietoja kefīra iegūšanai, tā bija kefīra kultūra, kas saturēja 3 veida mikroorganismus - pienskābās nūjiņas, streptokokus un rauga sēnītes. Kefīrs ir sen pazīstams līdzeklis, kas stimulē kuņģa sekrēciju.
Attēlā blakus: Stobriņš “Кефирные Лепешки”. Maskava, 20.gs. sākums. Ražots uzņēmumā “R. Kelers &CO”.
Kefīra plācenīšus lietoja kefīra iegūšanai, tā bija kefīra kultūra, kas saturēja 3 veida mikroorganismus - pienskābās nūjiņas, streptokokus un rauga sēnītes. Kefīrs ir sen pazīstams līdzeklis, kas stimulē kuņģa sekrēciju.
Attēlā blakus: Stobriņš “Кефирные Лепешки”. Maskava, 20.gs. sākums. Ražots uzņēmumā “R. Kelers &CO”.