Mākslīgās asinsrites aparāts. Izgudrojis Sergejs Brjuhoņenko. Izgatavotājs nav zināms. Maskava. 1936. Stikla vitrīna: 40 x 62 x 85h cm. PSMVM krājums: 272 A. Foto: Didzis Grodzs
Modelis izmantots eksperimentos ar dzīvniekiem, lai pierādītu, ka operāciju laikā ir iespējams mākslīgi nodrošināt asinsriti organismā. Mūsdienās mākslīgās asinsrites aparātus izmanto kardioķirurģijā un plaušu ķirurģijā.
Aparāts fizioterapijas procedūrām. Izgudrojis Gustavs Truvē [Gustave Trové]. Izgatavots grieķu uzņēmumā “εύρηκα''. Parīze. 20. gs. sākums. Koks, metāls, ebonīts, zamšāda, elektriskie vadi. 4,4 x 16,8 x 9,7 cm. PSMVM krājums: MVM 41828 LA 16646
Aparāts izmantots fizioterapijā. Tas piederējis zinātnieka Ivana Pavlova līdzstrādniekam J. Ganikem.
.jpg)
Falloendoprotēzes jeb dzimumlocekļa iekšējās protēzes. Izgudrojis Viktors Kalnbērzs. Izgatavojusi Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta ražošanas daļa. Rīga. 1987. Polietilēns. No 10,5 x 3,8 cm līdz 15,7 x 1 cm. PSMVM krājums: MVM 33232/1-4 LA 15413/1-4, MVM 33233/1-4 LA 15414/1-4, MVM 33235LA/1-4 15415/1-4. Foto: Didzis Grodzs
Šādas piepūšamas protēzes eksperimentāli lietotas kopš 1970. gada potences zuduma gadījumos.
Darsonvalizācijas aparāts fizikālās terapijas procedūrām. Izgudrojis Viktors Baumgartners [Victor Baumgartner]. Izgatavojis Šveices uzņēmums “Provita”. Bāzele. 20. gs. 20. gadi. Koks, samts, āda, plastmasa, metāls, stikls. 27,5 x 23,5 x 13,5 cm. PSMVM krājums: MVMp 20911 LZ 5352. Foto: Didzis Grodzs
Darsonvalizācija ir pazīstamākais elektroterapijas paveids, kas nosaukts tā radītāja fiziķa Žaka Arsēna Darsonvala vārdā. Aparāta tiek izmantots fizioterapeitiskās procedūrās, ar dažāda stipruma augstas frekvences impulsu strāvu, panākot pozitīvu iedarbību uz asinsriti, vielmaiņu un centrālās nervu sistēmas darbību. Metode jau vairāk nekā gadsimtu tiek plaši izmantota fizioterapijā un kosmetoloģijā.
Trauks medicīniskajām dēlēm. Izgudrotājs un izgatavotājs nav zināms. Francija. 18. gs. vidus. Alva. 12,1h x 6,2d cm. PSMVM krājums: MVM 54186 LA 19859. Foto: Didzis Grodzs
Ar maziem caurumiem tā malās un vākā, kas paredzēti trauka ventilācijai, dēles gaidīja savu pielietojumu asins noliešanai starp viņu ēdienreizēm. Asins noliešana ir vēsturiska medicīnas prakse, kas ietver kontrolētu asins izvadīšanu no ķermeņa, izmantojot tādas metodes kā dēles vai iegriezumus. Tā bija balstīta uz pārliecību, ka ķermeņa humoru (četru šķidrumu - asinis, flegma, melnā žults un dzeltenā žults) līdzsvarošana var atvieglot dažādas kaites, neskatoties uz to, ka mūsdienu medicīna šo teoriju diskreditē. Šāda trauka tiešais mērķis bija ar ārstu starpniecību nogādāt dēles no aptiekām, kur tās nonāca no speciālām audzētavām, līdz pacientiem. Kā arī ārstu ērtai dēļu uzglabāšanai starp pacientu vizītēm. Savukārt, mūsdienās, lielākoties, tās nelielos apjomos tiek izmantotas ārsta uzraudzītās terapijās pēc plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas operācijām, jo tās palīdz atjaunot asinsriti un tās cirkulāciju, palīdzot atjaunot audu piestiprināšanos un pēcoperācijas atlabšanu.
Ķirurģisko instrumentu komplekts. Izgudrotājs nav zināms. Izgatavojis Džona Veisa uzņēmums [J. Weiss]. Londona. 19. gs. sākumā. Metāls, sarkankoks, samts. 43 x 17,5 x 9,5 cm. PSMVM krājums: MVM 51656 LA 18572. Foto: Didzis Grodzs
Instrumenti paredzēti tādām ķirurģiskām manipulācijām kā locekļu amputācija, ložu izņemšana, ievainojumu asiņošanas apturēšana.
Aparāts dzemdību sāpju mazināšanai. Izgudrotājs nav zināms. Izgatavots PSRS rūpnīcā “Krasnogvardejec”. Ļeņingradas rajons. 1959. Metāls, gumija. 69 x 50 x 93 cm. PSMVM krājums: 1195 Z. Foto: Didzis Grodzs
Šis modelis ir ļoti rets, jo drīz pēc lietošanas sākuma tā ražošana tika pārtraukta. Sievietēm, kas izmēģināja aparātu, radās alerģiska reakcija uz sejas. maskā izmantoto materiālu dēļ
Bronhoskopijas instrumentu komplekts plaušu slimnieku izmeklēšanai. Izgudrotājs un izgatavotājs nav zināms. VDR. 20. gs. 50. gadi. Koks, metāls, gumija, stikls. 65 x 30 x 6 cm. PSMVM krājums: MVMp 18004 LZ 4732. Foto: Didzis Grodzs
Šie Austrumvācijā saražotie instrumenti lietoti plaušu slimnieku izmeklēšanai vairākās Rīgas slimnīcās laikā no 20. gadsimta 50. gadu otrās puses līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam.
Mikroskops. Izgatavojis Vācijas optikas un mehānisko instrumentu rūpnīcā “Carl Zeiss Jena". Jēna. 20. gs. 20.-30. gadi. Metāls, stikls, plastmasa, koks. 31 x 19 x 13 cm. PSMVM krājums: MVM 40561 LA 16491 Foto: Māris Šteinbergs
Medicīnas tehnoloģijas un instrumenti
Medicīnas tehnoloģiju — instrumentu, aparātu, protēžu un citu rīku — attīstības izpēte ir viens no aizraujošākajiem veidiem, kā saprast ārstniecības vēsturi. Daži no tiem palikuši teju nemainīgi jau 300 gadus, bet citi pārvērtušies līdz nepazīšanai.
Muzeja krājumā atrodas gan pavisam seni rīki, kurus izmantojuši šamaņi un tautas dziednieki, gan ķirurģiskie instrumenti, elektroterapijas mašīnas, mākslīgās ventilācijas aparāti, stetoskopi, rentgena aparāti, elektrokardiogrāfi, protēzes, brilles, dzirdes aparāti un daudzi citi instrumenti un iekārtas no 20. gadsimta sākuma līdz 70. gadiem.
Mākslīgās asinsrites aparāts. Izgudrojis Sergejs Brjuhoņenko. Izgatavotājs nav zināms. Maskava. 1936. Stikla vitrīna: 40 x 62 x 85h cm. PSMVM krājums: 272 A. Foto: Didzis Grodzs
Aparāts fizioterapijas procedūrām. Izgudrojis Gustavs Truvē [Gustave Trové]. Izgatavots grieķu uzņēmumā “εύρηκα''. Parīze. 20. gs. sākums. Koks, metāls, ebonīts, zamšāda, elektriskie vadi. 4,4 x 16,8 x 9,7 cm. PSMVM krājums: MVM 41828 LA 16646
Falloendoprotēzes jeb dzimumlocekļa iekšējās protēzes. Izgudrojis Viktors Kalnbērzs. Izgatavojusi Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta ražošanas daļa. Rīga. 1987. Polietilēns. No 10,5 x 3,8 cm līdz 15,7 x 1 cm. PSMVM krājums: MVM 33232/1-4 LA 15413/1-4, MVM 33233/1-4 LA 15414/1-4, MVM 33235LA/1-4 15415/1-4. Foto: Didzis Grodzs