Mākslīgās asinsrites aparāts. Izgudrojis Sergejs Brjuhoņenko. Izgatavotājs nav zināms. Maskava. 1936. Stikla vitrīna: 40 x 62 x 85 cm. PSMVM krājums: 272 A. Foto: Didzis Grodzs

Pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā krievu ārsts Sergejs Brjuhoņenko (1890–1960) izgudroja un pētījumos ar dzīvniekiem veiksmīgi pielietoja aparātu sirds un plaušu darbības aizstāšanai. Ierīce, kas redzama attēlā, spēja nodrošināt stabilu asinsspiedienu, ar pumpjiem dzenot asinis caur divām slēgtām cilpām. Ārstam izdevās atdzīvināt suņa galvu - apasiņojot to un apskābekļojot izolētu plaušu. Turpinādams eksperimentus un sadarbodamies ar slavenā krievu fiziologa Ivana Pavlova mācekli Sergeju Čečuļinu, Brjuhoņenko uzlaboja aparāta modeli līdz tas spēja uzturēt pie dzīvības suni.

Aparāts fizioloģijas procedūrām. Izgudrojis Gustavs Truvē [Gustave Trouvé]. Izgatavots G.Truvē darbnīcā “Eurêka”. Parīze. 20. gs. sākums. Koks, metāls, ebonīts, zamšāda, elektriskie vadi. 4,4 x 16,8 x 9,7 cm. PSMVM krājums: MVM 41828 LA 16646

Attēlā redzamais aparāts ir piederējis krievu bioķīmiķim Jevgēnijam Ganikem, kas bija krievu fiziologa, Nobela prēmijas laureāta Ivana Pavlova (1849-1936) vadošais asistents vairāk nekā 40 gadus. Viņu uzskata par Pavlova laboratorijas neoficiālo galveno tehniķi. Šī ierīce ir agrīns defibrilatora prototips. To, iespējams, lietoja, lai atdzīvinātu I. Pavlova fizioloģijas eksperimentos izmantotos suņus, kuriem bija apstājusies sirds.

Aparāts elektroterapijas procedūrām. Izgudrotājs nav zināms. Izgatavojis Viktors Baumgartners [Victor Baumgartner]. Bāzele. 20. gs. 20. gadi. Koks, samts, āda, plastmasa, metāls, stikls. 27,5 x 23,5 x 13,5 cm. PSMVM krājums: MVMp 20911 LZ 5352. Foto: Didzis Grodzs

Franču ārsts un fiziķis Žaks Arsēns d'Arsonvals (1851 - 1940) bija elektroterapijas aizsācējs, kas pētīja augstas frekvences strāvas lietojumu medicīnā un radīja metodi, ko dēvēja par darsonvalizāciju. Attēlā redzamais aparāts ir viņa atklājumu ietekmē radīta ierīce. 20. gadsimta sākumā tā bija plaši pazīstama kā “violetie stari,” jo, augstas voltāžas strāvai jonizējot argona gāzi, stikla uzgalī izplatās violeta gaisma un rodas ozons, kas iznīcina baktērijas. Līdz pat 20. gadsimta vidum šādas ierīces bija populāras daudzu un dažādu slimību ārstēšanā, tomēr tam trūka zinātniska pamatojuma. Mūsdienās gandrīz identiskas ierīces lieto dermatoloģijā, lai mazinātu akni.

Ķirurģisko instrumentu komplekts. Izgudrotājs nav zināms. Izgatavojis Džona Veisa [Jhon Weiss] uzņēmums. Londona. 19. gs. sākumā. Metāls, ebonīts, samts, sarkankoks. 43 x 17,5 x 9,5 cm. PSMVM krājums: MVM 51656 LA 18572. Foto: Didzis Grodzs

1787. gadā vācu amatnieks, asmeņu izgatavotājs trešajā paaudzē, Džons Veiss (1773 - 1843) izveidoja veiksmīgu ģimenes uzņēmumu Londonā. Uzņēmums specializējās ķirurģisko instrumentu izgatavošanā un apgādāja ar tiem britu armijas ārstus. Attēlā redzamais kara ķirurga instrumentu komplekts sastāv no 23 priekšmetiem, kas ir paredzēti locekļu amputācijai, ložu izņemšanai un asiņošanas apturēšanai. Individuālie instrumentu komplekti zaudēja popularitāti 19. gadsimta beigās, kad ieviesa aseptiskās ķirurģijas praksi, taču Dž. Veisa uzņēmums pielāgojās pārmaiņām un turpināja darboties.

Aparāts dzemdību sāpju mazināšanai. Izgudrotājs nav zināms. Izgatavots PSRS rūpnīcā “Krasnogvardejec”. Ļeņingradas rajons. 1959. Metāls, gumija. 69 x 50 x 93 cm. PSMVM krājums: 1195 Z. Foto: Didzis Grodzs

Dzemdību sāpes ir vienas no spēcīgākajām sāpēm, kas ietekmē sievietes ķermeni. Šī ierīce paredzēta dzemdību sāpju mazināšanai un ir aprīkota ar masku, kas dzemdētājai nodrošina atsāpinošas gāzes padevi. Visticamāk, ierīce izmantota “smieklu” gāzes (N2O) lietošanai, ja nepieciešams, papildus pieslēdzot arī skābekli (O2). “Smieklu” gāze kā medicīnisks pretsāpju līdzeklis dzemdībās zināma kopš 19. gadsimta 80. gadiem. Tās nosaukuma izcelsme ir saistīta ar gāzes izraisītajām blakusparādībām: eiforiju un apjukumu. Mūsdienās "smieklu” gāze vairs netiek uzskatīta par pietiekoši efektīvu pretsāpju līdzekli.

Bronhoskopijas instrumentu komplekts plaušu slimnieku izmeklēšanai. Izgudrotājs un izgatavotājs nav zināms. VDR. 20. gs. 50. gadi. Koks, metāls, gumija, stikls. 65 x 30 x 6 cm. PSMVM krājums: MVMp 18004 LZ 4732. Foto: Didzis Grodzs

Bronhoskopija ir procedūra, kas palīdz ārstam izmeklēt pacienta plaušas un elpceļus. Ar ierīces palīdzību tievu, elastīgu caurulīti ievada pacienta elpvados caur degunu vai muti, lai diagnosticētu plaušu slimības un infekcijas. Ja elpvadā ir iestrēdzis liels objekts vai ir asiņošana, tad lieto bronhoskopu, kas ražots no cieta materiāla, piemēram, metāla. Šādus Austrumvācijā ražotā instrumentu komplekta analogus lietoja slimnieku izmeklēšanai vairākās Rīgas slimnīcās laikā no 20. gadsimta 50. gadu otrās puses līdz 80. gadu sākumam.