Mākslīgās asinsrites aparāts. Pēc Sergeja Brjuhoņenko konstrukcijas. Maskava, 1936. gads.

Modelis izmantots eksperimentos ar dzīvniekiem, lai pierādītu, ka operāciju laikā ir iespējams mākslīgi nodrošināt asinsriti organismā. Mūsdienās mākslīgās asinsrites aparātus izmanto kardioķirurģijā un plaušu ķirurģijā.

Truvē (Trouve) aparāts. Francija, 20. gadsimta sākums.

Aparāts izmantots fizioterapijā. Tas piederējis zinātnieka Ivana Pavlova līdzstrādniekam J. Ganikem.

Mikroskops. Eiropa, 18. gadsimta beigas.

Falloendoprotēzes jeb dzimumlocekļa iekšējās protēzes. Autors Viktors Kalnbērzs. PSRS, Rīga, 1987.

Plastmasa — polietilēns. Šādas piepūšamas protēzes eksperimentāli lietotas kopš 1970. gada potences zuduma gadījumos. Šī eksponāta autors ir latviešu ķirurgs Viktors Kalnbērzs — slavens ar to, ka 1970. gadā veica pirmo dzimuma maiņas operāciju Padomju Savienības teritorijā.

Vietējās darsonvalizācijas aparāts “Provita”. Izgatavojis V. Baumgartners Bāzelē, Šveicē, tirgotājs V. Knehts Rīgā. 1927. gads.

Darsonvalizācija ir pazīstamākais elektroterapijas paveids, kas nosaukts tā radītāja fiziķa Žaka Arsēna Darsonvala vārdā. Aparāta iedarbības pamatā ir ādas apstrāde ar dažāda stipruma augstas frekvences impulsu strāvu, panākot pozitīvu iespaidu uz asinsriti, vielmaiņu un centrālās nervu sistēmas darbību. Metode jau vairāk nekā gadsimtu tiek plaši izmantota fizioterapijā un kosmetoloģijā.

Trauks medicīniskajām dēlēm. Francija, 18. gadsimta vidus. Alva.

Ķirurģisko nažu un instrumentu komplekts sarkankoka kastē. Anglija, Londona, 19. gadsimta trešais ceturksnis.

Instrumenti paredzēti tādām ķirurģiskām manipulācijām kā locekļu amputācija, ložu izņemšana, ievainojumu asiņošanas apturēšana.

Aparāts dzemdību sāpju remdēšanai. PSRS, rūpnīca “Krasnogvardejec”, 1959. gads.

Šis modelis ir ļoti rets, jo drīz pēc lietošanas sākuma tā ražošana tika pārtraukta. Sievietēm, kas izmēģināja aparātu, radās alerģiska reakcija uz sejas. maskā izmantoto materiālu dēļ

Stikla cilvēks. Drēzdene. 20. gadsimta 60. gadi.

Pirmais stikla cilvēks tika izgatavots Vācu higiēnas muzejā Drēzdenē 1927. gadā sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas nolūkos. Starpkaru periodā šādi manekeni demonstrēti gan Vācijā, gan ASV un PSRS. Uz rotējošas pamatnes novietotais cilvēka ķermeņa modelis pilnā augumā ļauj uzskatāmi pētīt asinsvadus, nervu sistēmu un iekšējos orgānus, kurus ir iespējams atsevišķi izgaismot. Drēzdenes bombardēšanā Otrā pasaules kara laikā gāja bojā vairāki unikāli modeļi, taču pēc kara tika atjaunota sērijveida ražošana, kas turpinājās līdz pat 1990. gadam. Muzeja kolekcijā stikla cilvēks nonācis 1963. gadā.

Prezervatīvi, Vulkan Sanex, 20. gadsimta 30. gadi.

Pasaules vēsturē prezervatīvi lietoti jau tūkstošgadēm ilgi: ir liecības, ka senie ēģiptieši lietoja linu audekla prezervatīvus, ķīnieši tos izgatavoja no zīda, japāņi no ādas, bet romieši no kazu urīnpūšļiem. Viduslaiku Eiropā prezervatīvi gatavoti no auduma vai dzīvnieku zarnām, turklāt tos jau 15. gadsimtā izmantoja ne tikai kontracepcijas, bet arī seksuāli transmisīvo slimību novēršanas nolūkos. Tomēr prezervatīvu uzvaras gājiens pasaulē sākās ar 1844. gadu, kad Čārlzs Gudjērs (Charles Goodyear) atklāja gumijas vulkanizēšanas metodi, kas padarīja gumiju elastīgu un izturīgu. Farmācijas muzeja ekspozīcijā redzamie prezervatīvi ir Trešā reiha armijas inventāra sastāvdaļa.

Bronhoskopijas instrumentu komplekts. VDR, 20. gadsimta 50. gadu sākums.

Šie Austrumvācijā saražotie instrumenti lietoti plaušu slimnieku izmeklēšanai vairākās Rīgas slimnīcās laikā no 20. gadsimta 50. gadu otrās puses līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam.