Andreae Vesalius “De Humani corporis fabrica…”. Basiliae, per Ioannem Oporinum, 1555.

Zinātniskās anatomijas pamatlicēja Andreasa Vezālija nozīmīgākā darba otrais izdevums ir daļa no senās Rīgas grāmatu krātuves Bibliotheca Rigensis. 19. gadsimtā tā izmantota Rīgas Praktizējošo ārstu biedrībā, vēlāk to savā kolekcijā ieguva Pauls Stradiņš, paglābjot no bojāejas Vecrīgas bombardēšanā Otrā pasaules kara laikā.

Justus Christian Loder “Anatomische Tafeln zur Beforderung der Kenntniss des menschlichen Korpers gefammelt und herausgegeben”. Weimar, 1803.

Justuss Kristians fon Loders ir slavens gan ar saviem darbiem, gan draugiem, gan uzvārdu. Viņa anatomiskās tabulas ir sava laikmeta zinātnes paraugdarbs. Fon Loders izveidojis anatomikumu, dzemdību namu, dabas muzeju un ķirurģijas klīniku Jēnas Universitātē Vācijā. Bijis Humbolta un Šillera draugs, Gētes anatomijas skolotājs. Dzīves nogali pavadījis Maskavā, kur viņa dibinātā minerālūdens iestāde kļuvusi par tik iecienītu laiskas atpūtas vietu, ka no viņa uzvārda atvasināts krievu valodas vārds “slaists“ (лодырь).

“Hipocratis Aphorismi…”. Lugd. Batavoru. Ex officina Elzeviriana, 1628.

Grieķu ārsta Hipokrāta aforismu grāmata ir tikai 4,5 × 8,5 cm liela, taču ļoti vērtīga. Tā izdota slavenajā holandiešu izdevniecībā “Elzevier”, kuras drukātās grāmatas izceļas ar miniatūro formātu un detalizētu izpildījumu.

Cristoph Wilhelm Hufeland. “System der practischen Heilkunde”. Jena und Leipzig, 1805.

Kristofa Hufelanda grāmata izglābusies no viena postoša ugunsgrēka 1941. gadā, taču cietusi citā — 1947. gadā. Uguns izcēlās tagadējās Stradiņa slimnīcas barakā, kur glabājušās vēsturisko priekšmetu kolekcijas. To dzēsa ne tikai ugunsdzēsēji, bet arī slimnīcas darbinieki un pat viņu bērni, paglābjot no liesmām lielāko daļu vērtību.

Johann Wilhelm Weinmann “Phitantoza iconographia…”. Ratisbonae, 1742.

Vairāk nekā 1000 ar rokām izkrāsotu gravīru, kurās attēloti vairāki tūkstoši dažādu augu — tāds ir vācu farmaceita Johana Vilhelma Veinmaņa grāmatas vēriens. Ilustrācijas grāmatai veidojis Georgs Dionīsijs Erets — viens no ievērojamākajiem augu māksliniekiem apgaismības laikmeta Eiropā.

Hieronymus Bock (Tragus) “New Kreuterbuch von Underscheidt, Würckung und Namen der Kreuter, so in teutschen Landen wachsen”. Strassburg, 1565.

Zemnieki dejo un spēlē dūdas, cūkas ganās zem ozola, čūska pie ābeles kārdina Ādamu un Ievu, kāds vīrs guļ zem glezni uzzīmētas vīnogas, bet cits vemj pie fikusa saskaņā ar tobrīd populāro organisma attīrīšanas metodi. Šie ir tikai daži no mākslinieka Dāvida Kendeļa izmantotajiem sižetiem, ar kuriem viņš ilustrējis Hieronīma Boka grāmatu par ārstniecības augiem. Gan grāmata, gan zīmējumi ieguva milzu popularitāti un bija atskaites punkts citiem autoriem vēl vairākās paaudzēs.

Angevin Jean Bodin “De la demonomanie des sorciers”. 2. izdevums. Paris: chez Jacques du Puys, 1582.

Žana Bodēna Angevēna grāmatas ceļš līdz Muzejam bijis ilgs un līkumots. Tas gājis cauri vairākām valstīm, augstmaņu bibliotēkām, izsoļu namiem un maziem antikvariātiem. Arī paša grāmatas autora dzīvesgājums ir visai neviennozīmīgs — būdams Lānas pilsētas mērs, viņš kā apsūdzētājs piedalījies aptuveni 200 raganu tiesas procesos, taču uzstājās pret spīdzināšanu un burvju masveida sodīšanu.

Albums «Охрана материнства и младенчества в Союзе ССР». Москва, 1938.

Mātes un bērna aizsardzība bija īpaša politikas programma Padomju Savienībā. Tās mērķis — pārņemt sieviešu un bērnu veselības uzraudzību valsts paspārnē. No vienas puses, tā ļāva ievērojami samazināt sieviešu un bērnu mirstību, efektīvāk ārstēt slimības un nodrošināt kvalitatīvu profilaksi, no otras puses — piesātināja informāciju par reproduktīvo veselību, bērnu dzimšanu un audzināšanu ar padomju ideoloģiju.