Dāvanas otram jāiesaiņo
Annas Žabickas publikācija
Tumši brūnas krāsas smagnējas durvis, kuru apslēptajām telpām man nav pieejas. Es piespiežu ķērkstošas skaņas zvanu pogu, lai kāds atnāktu man pretim un ielaistu iekšā pieticīgās un pašaurās telpās. Ne īpaši pievilcīgas kāpnes mani aizved uz pavisam parastu ofisa telpu, kur uz galda kastītē stāv prezervatīvi. Tāds man šodien darbs – skatīties uz prezervatīviem. Ja reiz esmu pavadījusi dienu, pētot prezervatīvu iepakojumus, šķiet pavisam dabiski, ka, atnākot mājās, es fiziski, galvā un “Google” meklētājā pārcilāju vēl dažus, jo tagad āķis ir lūpā – ko dažādi prezervatīvu iepakojumi mums vēsta?
Pirmos MVM telpās es apskatu tādus brūnus un biezus, kas maz atgādina ko juteklisku un jautru, bet drīzāk atstāj iespaidu par kādu medicīnisku un ne pārāk patīkamu procedūru. Tie ir no Otrā pasaules kara, Vācijas armijas vajadzībām ražoti prezervatīvi, kurus dalīja karavīriem.
.jpg)
Nākamos izcilāju baltas un viegli iedzeltenas krāsas prezervatīvus. Tautā lietotais prezervatīvu žargons “gumija” šajā gadījumā iederas īpaši labi.[1] Virzoties līdzi laikmetiem, pamazām nonāku arī pie caurspīdīgiem un krāsainiem prezervatīviem (tādiem, kuri nav brūni vai bāli dzelteni) vai t.s. rievotajiem (angļu val. “ribbed”) prezervatīviem, kuru tekstūra vismaz teorētiski palielina berzi un sniedz papildu baudījumu. Muzeja krājumā ir daži t.s. īpaši plānie, kas sola sajūtas it kā prezervatīva nemaz nebūtu. Prezervatīvu ražotāju pasaulē “visplānākā” prezervatīva izgudrošana, kuru vidējais biezums parasti svārstās no 0,03 līdz 0,06 milimetriem (Aswini 2023), pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi par vienu no lielākajām mārketinga atslēgām: izsargāšanās no seksuāli transmisīvām slimībām un neplānotas grūtniecības apvienojumā ar solījumu, ka piesardzība un fiziskā drošība neapdraud prezervatīvu lietotāju (hetero- un cis-normatīvi domājot – vīriešu) baudu.
Runājot par baudu un drošību, daži ražotāji pievērsušies arī prezervatīvu garšas īpatnībām. Pirmos krājumā es ieraugu koši rozā iepakojumus, kas piedāvā prezervatīvus ar banānu un zemeņu garšām. Šo iepakojumu dizainu, šķiet, ir iedvesmojis Endija Vorhola (Andy Warhol) 1967.gadā veidotais vāciņš amerikāņu rokgrupas “The Velvet Underground” un vācu mūziķes Nico (Christa Päffgen) kopsadarbības debijas albumam ar oriģinālu nosaukumu “The Velvet Underground & Nico” (“Analysis: Andy Warhol’s Banana, 1967” 2019). Augļu parādi papildina arī 1989. gada “tutti frutti” prezervatīvi. Lai arī krājumā uz vietas nevaru atšifrēt, kādas tieši garšas pieredzes šie prezervatīvi sola, vēlāk, ienirstot interneta dzīlēs, šķiet (jo nevaru šo apgalvot simtprocentīgi), tās ir jau minētās banāna un zemeņu garšas, kā arī kokosrieksta vai t.s. “tutti frutti” garša, kas latviešiem pazīstamāka kā multiaugļu garša. Aromatizētais pārklājums nav tikai mārketinga triks, bet palīdz maskēt lateksa garšu (proti, pieņemot, ka pret to ir iebildumi). Attiecīgi, šie prezervatīvi ir orientēti uz drošu orālo seksu.
No krāsām, tekstūrām un garšām es tālāk virzos uz daudz bagātīgāku vizuālo piedāvājumu un prezervatīvu nosaukumiem. Uz dažiem ir attēloti romantiski pāri. Spriežot pēc viņu frizūrām un attēla dūmakainā efekta, tie ir vēlie 1980. vai agrie 1990. gadi. Es viegli iesmejos, jo šīs fotogrāfijas man atsauc atmiņā sen atpakaļ, šķiet, pa LNT kanālu redzētās erotiskās filmas, kuras sāka translēt jau ap plkst. 23.00 vakarā. Tomēr biežāk par romantiku, prezervatīvu attēli spēlējas ar dažādām izpratnēm par juteklību, pievilcību un to, kas skaitās seksīgi.
Piemēram, prezervatīvs “New Caress”, kas ražots Polijā, attēlo jaunu sievieti nakts veļā, kura stāv it kā izaicinošā, bet vienlaikus mazliet kautrīgā pozā. Blakus viņai uz paliktņa stāv puķupods (cik nu attēla kvalitāte man ļauj saskatīt, tā varētu būt “mājas svētība”) – iespējams, lai potenciālajam prezervatīva lietotājam radītu komfortablu sajūtu, bet varbūt tā vienkārši ir bijusi fotogrāfa iegriba. Kāds cits “Vulcan” iepakojums, savukārt, attēlo uz kušetes vai, drīzāk uz pludmales krēsla sensuālā pozā atlaidušos vīrieti. Zilais iepakojums ar melno zīmējumu rada tik pat labi pludmales, kā solārija, vai pat naktskluba apgaismojuma efektu. Vulkāniska svelme, sviedri, iedegums, laiskums. Bet varbūt pirms tam bijušas karstas dejas, kur gaisā virmojusi (apbusēja!) iekāre? Attēls apvienojumā ar nosaukumu “Vulcan” vedina domāt, ka izvirdums ir garantēts. Taču dažreiz seksīgums ir daudz tiešāks par vulkāna slāpēto enerģiju. Viegli ieeļļoti vīriešu un sieviešu dibeni glīti apspīlētās apakšbiksēs. Ko tur lieki ņemties!
Man tomēr jāatzīstas, ka lielāko uzmanību piesaista tieši atsevišķu prezervatīvu nosaukumi. “Sultan” un “King”, šķiet, apelē pie prezervatīva lietotāja ego. “Sakura”, Japānas nacionālais zieds, ierasti simbolizē atjaunotni un optimismu – ziema beidzas, sākas pavasaris un gaisma. Īsās ziedēšanas sezonas dēļ ķiršu ziedi simbolizē arī dzīves un varbūt arī prieka īslaicīgumu. Manuprāt, gana labs (un apcerīgs) prezervatīvu nosaukums. “Venus” jeb Venera ir visai tiešs – romiešu dieviete, kura ir atbildīga par mīlestību un skaistumu. Taču tālāk no romiešu mitoloģijas es nonāku līdz sengrieķiem. Ieraugu mazu paciņu ar nosaukumu “Trojan” – amerikāņu visizplatītākais, populārākais un ienesīgākais prezervatīvu zīmols. Nosaukums tik tiešām ir balstīts uz sengrieķu mitoloģiju, kas vēsta par Trojas karu, kas izcēlās skaistās Helēnas dēļ, un ahaju (grieķu) karavīru izmantoto viltību ar milzīgu koka zirgu, kurā slēpās grieķu karavīri un ko izmantoja Trojas pilsētas aplenkšanā un iekarošanā. Mitoloģija vēsta, ka trojieši, nenojauzdami ahaju karavīru viltību, ieveda zirgu pilsētas robežās. Nakts aizsegā ahajieši izkāpa no zirga un ielaida pilsētā pārējos karavīrus, tā ieņemot Troju. Metaforiski “Trojas zirgs” nozīmē jebkuru viltību un stratēģiju, kas apmāna pretinieku tā, ka tas uzaicina slēpto ienaidnieku savā droši aizsargātajā vietā. Tā, piemēram, par “Trojas zirgu” vai sarunvalodā par “trojānu” (no angļu valodas vārda “Trojan”) sauc ļaunprātīgas datorprogrammas. Palūkojoties uz prezervatīvu nosaukumu “Trojan” no šādas perspektīvas, jājautā, vai prezervatīvi, kas nes Trojas zirga vārdu, tā nosaukti tāpēc, ka tie ir tik plāni un droši, ka tā lietotājs to nemaz nepamanīs? Vai varbūt nosaukums liecina par vēlmi “maigi” un slēpti iekarot un tādējādi jau atkal reproducē uzskatus, ka sekss ir par otras personas iekarošanu un apmānīšanu, varas attiecībām, nevis kaut kas, par ko divas personas vienojas atklāti un droši? Daži mani paziņas izteicās, ka sliktāku nosaukumu prezervatīvam nevarot iedomāties, jo naktī no Trojas zirga karavīri taču iznāca laukā… Lai arī varbūt strīdīgs nosaukums, zīmola popularitātei tas nav traucējis.
Pēdējā kaudzīte, ko aplūkoju, ir dažādu nevalstisko organizāciju sociālo kampaņu ietvaros ražotie prezervatīvu iepakojumi. Piemēram, pirms 20 gadiem AIDS profilakses centrs[2] uzsāka sabiedrības informēšanas kampaņu “Dāvanas meitenēm jāiesaiņo!”, kas aicināja jaunas sievietes dzimumattiecībās respektēt viņu intereses tikt pasargātām no HIV/AIDS un citām seksuāli transmisīvajām infekcijas slimībām. Uz iepakojuma attēloti spermatozoīdi, kuru astītes sasietas kā dāvanu lentītes – dāvana ir brīnišķīga, ja tā ir vēlama un droša. Bet tikpat labi viciņu sasiešanu var papildus interpretēt arī kā spermatozoīdu “neitralizēšanu” ar prezervatīva lietošanu, atgādinot, ka prezervatīvi arī pasargā no neplānotas grūtniecības.
Kādas citas Latvijas droša seksa kampaņas prezervatīvs, lai arī varbūt ar diskutablu estētisku vai, drīzāk, ne pārāk nopietnu attēlu, tomēr iedod pašnoteikšanos sievietes rokās un attēlo abus iesaistītos kā atbildīgus cilvēkus. Viņa vaicā: “Vai tev ir prezervatīvs?”. Un viņš, viss tāds priecīgs, atbild: “Protams!!!”
Kā labu kampaņas piemēru jāmin arī ASV ražots “Positive Action Survival Kit”[3] prezervatīvu iepakojums, kas, lai izsargātos no HIV, nevis sludina atturību no seksa un tādējādi cilvēka seksualitātes noliegšanu, bet tā vietā piedāvā iespēju “kondomizēties” (no angļu valodas vārda “condomise”).
Vai tie būtu prezervatīvi, vai, atkarībā no jūsu situācijas, kāda citas izsargāšanās metode, drošību, atklātību, atvērtību, komfortu, komunikāciju un savstarpēju cieņu vienam pret otru šajā Valentīndienā un arī visās citās gada dienās novēl Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Let’s condomise, let’s play safe![4]
[1]Prezervatīvu ražošana no t.s. vulkanizētās gumijas, kas atšķirībā no dabiskās gumijas ir izturīga un saglabā savu elastību dažādās temperatūrās un pie dažādiem berzes procesiem, tika izgudrota 19.gs. 30.-40. gados amerikāņu ķīmiķa un ražošanas inženiera Čārlza Gudjēra (Charles Goodyear) vadībā. “Goodyear”, ko mūsdienās lielākoties pazīstam kā auto riepu tirgotāju, sākotnēji ražoja gumijas cimdus un teltis un drīz vien arī – prezervatīvus (Khan et al. 2013).
[2]Veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde 2005-2007.
[3]Pozitīvas rīcības izdzīvošanas komplekts.
[4]Kondomizēsimies un spēlēsimies droši!
Literatūra
“Analysis: Andy Warhol’s Banana, 1967.” 2019.
Publicēts: Februāris, 2024. gads
Anna Žabicka
Pētniece