Atpakaļ

Maiss tam pildīts rotaļām, dozītes ar dāvanām…

Virsrakstā liktas rindas no 10 gadus vecās Krimuldas sanatorijā mītošās Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta biedrenes Ziemassvētkiem veltīta dzejoļa, kas publicēts 1926. gada janvārī.¹ Šis nelielais fragments no mazās meitenes dzejojuma lieliski raksturo Latvijas Jaunatnes Sarkanajā Krustā darbojošos bērnu centienus radīt Ziemassvētkiem raksturīgo noskaņu vienaudžu vidū, īpaši jau “tiem bērniem, kam dažādu ģimenes apstākļu dēļ sagaidāmi tukši un skumji Ziemassvētki”.² Tā laika Ziemassvētku noskaņu varam ieraudzīt Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures muzeja krājumā esošajās fotogrāfijās, ko savulaik uzņēmis fotogrāfs Matīss Tomaļūns.

Fotogrāfa Matīsa Tomaļūna uzņemtie darbi ir ne tikai Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājumā, bet arī Latvijas Nacionālajā arhīvā un Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Par pašu fotogrāfu muzeja rīcībā ir samērā maz informācijas. Kā liecina Latvijas Fotogrāfijas muzeja un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja dati, fotogrāfam no 1931. līdz 1944. gadam bijusi darbnīca Rīgā – 1931.–1933. gadā Katoļu ielā 58, 1934.–1940. gadā Vitebskas (no 1936. g. Jersikas) ielā 21 un 1944. gadā Peldu ielā 15, bet fotogrāfiju datējumi liecina, ka M. Tomaļūns kā fotogrāfs darbojies no gadsimta sākuma līdz 50. gadiem. Uzņemtās fotogrāfijas rāda, ka 20. gadsimta 20.–30. gados viņš aktīvi pievērsies Latvijas bērnu un jauniešu aktivitāšu dokumentēšanai. Arhīva digitālajā krātuvē glabājas fotogrāfijas par Latvijas skautu organizāciju, bet mūsu muzeja krājuma liecībās ir fiksēta Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta (turpmāk LJSK) organizācijas darbība, arī Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta Rīgas pilsētas pamatskolu skolēnu kora aktivitātes.

Par Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta Rīgas pilsētas pamatskolu skolēnu kori (turpmāk LJSK koris) un tās vadītāju Jāni Milzarāju rakstīts jau iepriekš, tiesa gan, saistībā ar dziedāšanu un dziedāšanas ietekmi uz veselību. Taču LJSK koris ne tikai koncertēja baznīcās, skolu jubilejās, bērnu rītos, Rīgas teātros un regulāri uzstājās Latvijas Sarkanā Krusta pasākumos, bet arī kā Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācijas daļa aktīvi iesaistījās citās organizācijas aktivitātes.

Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts dibināts 1923. gadā pēc Amerikā 1917. gadā dibinātā Jaunatnes Sarkanā Krusta (Junior Red Cross) organizācijas parauga.³ Organizācijas biedri “mācījās ievērot veselības likumus, pareizi ģērbties, vēdināt telpas, ievērot tīrību, palīdzēt biedriem, izkopt skolu un viņas apkārtni, organizēt siltu ēdienu, darbnīcas, rotaļu laukus, pamācošas ekskursijas u.c.”.⁴ Organizāciju vadīja Latvijas Sarkanā Krusta Galvenās valdes apstiprināta Centrālā komiteja, bet darbs Latvijas Jaunatnes Sarkanajā Krustā tika organizēts pulciņos, kas izveidoti skolās, bērnudārzos, patversmēs, pie bērnu lasītavām un bibliotēkām un pie ārpusskolas jaunatnes organizācijām. Pulciņus vadīja skolotāji vai ārsti, un tajos varēja uzņemt arī ārpus skolas esošus bērnus un jaunatni.⁵ LJSK izdeva organizācijas žurnālu “Latvijas Jaunatne”, ko no sākuma rediģēja literatūrzinātnieks Kārlis Egle (1887–1974), vēlāk literatūrvēsturnieks Roberts Klaustiņš (1875–1962), bet pēc tam Latvijas Universitātes pedagoģijas docents bijušais izglītības ministrs Aleksandrs Dauge (1868–1937). 

Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs LJSK Centrālās komitejas loceklis Jānis Akmens (1887–1958) savulaik rakstīja: “Daudz vēl mūsu skolās un ģimenēs trauslu, bālu seju kā sāpīgs atgādinājums par nesenajiem pasaules kara un bēgļu gadiem, kad bieži ne vien vecākiem, bet arī bērniem nācās pavadīt ilgas dienas un mēnešus pusbadā, aukstumā un mitrumā, bez pietiekoša apģērba un apgādības.”⁶ Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons šo periodu raksturo vēl skarbāk: “Pirmā pasaules kara beigās ne tikai Baltija, bet visa Centrālā un Austrumeiropa ir īsta “ellīte” – haoss, bads, lipīgās slimības. No gripas, tīfa, dizentērijas un tamlīdzīgām sērgām cilvēku gāja bojā vairāk nekā karadarbībā.”⁷ Viņš norāda, ka Amerikas Savienoto Valstu valdības struktūras Amerikas Palīdzības administrācijas (American Relief Administration, ARA) un nevalstiskās organizācijas Amerikas Sarkanā Krusta iesaistīšanās palīdzības sniegšanā Latvijai 1919. gadā paglāba Latviju no bada un slimībām.⁸

Amerikas Sarkanais Krusts palīdzēja izveidot Latvijas Sarkanā Krusta medicīnas iestādes⁹ un, aizejot no Latvijas 1922. gada vasarā,¹⁰ atstāja Latvijas Sarkanajam Krustam lielu daudzumu medikamentu, dažādus materiālus un vairākus lietotus smagos automobiļus,¹¹ kas tika pārbūvēti par pirmajām ātrās palīdzības dienesta mašīnām.¹² Arī turpmākajos gados ASV Sarkanais Krusts atbalstīja Latvijas iedzīvotājus. Piemēram, 1923. gada pavasarī Latvijas Sarkanā Krusta Bērnu fonds saņēma amerikāņu ziedojumu Latvijas bērniem – 4 miljonus Latvijas rubļu, kas bija jāsadala proporcionāli starp visu Latvijā dzīvojošo tautību bērniem¹³, bet ar ASV Jaunatnes Sarkanā Krusta atbalstu Latvijā izveidojās Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācija.¹⁴ Ciešā sadarbība starp abu valstu Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācijām turpinājās līdz pat Latvijas neatkarības zaudēšanai 1940. gadā.

Atgriežoties pie sākumā minētajām Matīsa Tomaļūna fotogrāfijām, jāsecina, ka muzeja krātuvē ir vairākas interesantas fotogrāfijas, kas vēsta par LJSK kora dalībnieku iesaistīšanos LJSK Ziemassvētku pasākumos. Visai tēlaini to raksturo Jānis Akmens: “Jauka paraža ir arī apciemot trūcīgākās ģimenes ar Ziemassvētku eglītēm un šādai eglītei piemērotām dāvanām. Ja dāvanas pavada eglīte, tad kautrīgākai ģimenei ir vieglāki saņemt pasniegtos ziedojumus, tie neizliekas kā nabaga dāvana, bet drīzāk kā mīlestības zieds.”¹⁵

M. Tomaļūnam ir izdevies iemūžināt fotogrāfijās vairākus mirkļus, kad LJSK koris līdzdarbojas Ziemassvētku ziedojumu sagādāšanā (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājums, inv. nr. MVM 43188 Ff 5201, MVM 43193/1-6 Ff 5206/1-6). Kompozīcijas un sižeta ziņā visveiksmīgākais ir 1930. gada decembrī iemūžinātais mirklis. Lai arī M. Tomaļūns ir darbojies kā reportāžu fotogrāfs, šī fotogrāfija balansē uz reportāžas un mākslas fotogrāfijas robežas un, šķiet, aizkustina ikvienu, kas to uzlūko.

Dāvanas LJSK pulciņu bērni sagādāja gan ar vecāku līdzdalību, gan izgatavoja paši LJSK pulciņu rokdarbu nodarbībās vai saņēma tās no citu valstu Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācijām. “[..] katru gadu uz Ziemassvētkiem amerikāņu jaunatne sagatavo desmitiem un simtiem tūkstošu dāvanu kastītes citu valšķu [valstu] bērniem, lai atgādinātu tiem par sevi un svētku brīdī liktu tiem dvēselē iezaigoties siltākām draudzības jūtām vispasaules mērogā. Tās nav nekādas dārgās nedz pat visnepieciešamākās mantiņas, kas tiek ieliktas šais dāvanu kastiņās, bet ieliktas tiek tās mantiņas, kas amerikāņu bērniem bijušas īpaši mīļas vai kam bijusi īpatnēja loma viņu dzīvē. [..] Arī mūsu Latvijas bērni saņem uz katriem Ziemassvētkiem pusotra līdz divi tūkstoši interesantu Ziemassvētku dāvanu kārbiņu, kuras sadala čaklākajiem bērniem un tiem bērniem, kam dažādu ģimenes apstākļu dēļ sagaidāmi tukši un skumji Ziemassvētki,” tā LJSK un Amerikas Jaunatnes Sarkanā Krusta sadarbību raksturo Jānis Akmens.¹⁶

Brīdi, kad Amerikas Jaunatnes Sarkanā Krusta dāvanas 1926. gada nogalē ir nonākušas pie LJSK koristiem (Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja krājums, inv. nr. MVM 43182 Ff 5195), dokumentējis arī cits Latvijas Sarkanā Krusta darbību bieži fiksējušais fotogrāfs Kārlis Iltners (1887–1974). Šo gan nevar uzskatīt par vecmeistara labāko veikumu, taču priekšplānā izvietotie galdi ar rotaļlietām un dāvanu kārbiņas ar krustu un uzrakstu A Merry Christmas (Priecīgus Ziemassvētkus) sniedz priekšstatu, kādas bija LJSK un Amerikas Jaunatnes Sarkanā Krusta sagādātās Ziemassvētku dāvanas. Par šo fotogrāfiju nav sīkākas informācijas, tāpēc nav zināms, vai LJSK kora bērni ir dāvanu saņēmēji vai fiksēts brīdis, kad bērni gatavojas dāvanu izdalīšanai citiem bērniem, bet pieļaujams ir gan viens, gan otrs. Te būtu vietā atcerēties, ka LJSK koris regulāri sniedza koncertus, iespējams, arī Ziemassvētkos.

LJSK pārskatā par darbību no 1926. gada 1. jūlija līdz 1927. gada 1. jūlijam minēts, ka LJSK pulciņiem sadalītas 2000 kārbiņas, kas saņemtas no Amerikas Jaunatnes Sarkanā Krusta. Te norādīts arī dāvanu kārbiņu lielums – 23 x 10 x 8 cm un saturs – ziepes, zeķes, cimdi, zobu birstes, kabatas lakatiņi, zīmuļi, rotaļu lietiņas utt.,¹⁷ taču K. Iltnera uzņemtā fotogrāfija sniedz detalizētāku ieskatu amerikāņu bērnu mīļlietiņās. Te redzam gan beisbola bumbas un dažādas uz galda novietojamas figūriņas, gan Brīvības statujas miniatūru kopiju.

Vienlaikus arī LJSK bija sarūpējis 140 dāvanu kārbiņu ar saviem izstrādājumiem, tautiskiem audumiem, rakstiem, rokdarbiem utt., kas nosūtītas Amerikas Jaunatnes Sarkanajam Krustam.¹⁸ Sadarbība starp Latvijas un Amerikas Jaunatnes Sarkano Krustu turpinājās līdz pat 1940. gadam, tāpat kā apmaiņa ar dāvanu kārbiņām. Interesanti, ka Latvijas Sarkanā Krusta pārskatā par 1934. gadu minēts, ka LJSK pulciņu kārbiņas ar rokdarbiem un tautiskiem rakstiem izstādītas Amerikas skolās stikla skapjos kā etnogrāfiski eksponāti.¹⁹ Arī mūsu muzejā tolaik uzņemtās LJSK fotogrāfijas ir kļuvušas par izstādes eksponātiem, spējot uzburt LJSK bērnu radīto Ziemassvētku noskaņu. Tāpat kā raksta sākumā minētais 10 gadus vecās meitenes dzejolis par Ziemassvētku vecīti:

Ziemas svētku vecītis
Brien pa sniegu sasarcis.
Garā, baltā bārda spīd,
Spīd i’ sārtais mētelis.
Maiss tam pildīts rotaļām,
Dozītes ar dāvanām.
Eglīte tik skaisti mirdz – 
Tūdaļ straujāk pukst man sirds.
Zaķītis ar atcilpoj’s
Skatīt lielo brīnumu.
Izsalkušiem putniņiem 
Ziemsvētkvecīts pamet graudus.
Bērniņus, kas mīlē to,
Ziemsvētkvecīts apbalvo.²⁰

 

LITERATŪRA

1. Ziemas svētku vecītis. Latvijas Jaunatne, 1926.1.I, Nr. 20, 87. lpp.
2. Akmens, Jānis. Draudzība un palīdzība jaunatnes dzīvē. Rīga : Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts, [1935]. 6. lpp.
3. Būcēna, Lidija. Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts. Latvis, 1926.4.XII, Nr. 1549.
4. Latvijas Sarkanā Krusta 10 gadi (1918–1928). Rīga : Latvijas Sarkanā Krusta Galvenā valde, 1928. 31. lpp.
5. Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta instrukcijas. Rīga : Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts, 1927. 8. lpp.
6. Akmens, J. Draudzība un palīdzība jaunatnes dzīvē, 7. lpp. 
7. Sprūde, Viesturs. Amerikāņi Latvijā nepieļāva badu. Saruna ar vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu. Latvijas Avīze, 2018.19.VII.
8. Turpat.
9. Turpat.
10. Jēkabsons, Ēriks. Amerikas Savienoto Valstu Sarkanā Krusta darbība Latvijā 1919.–1922. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2010, 1, 56. lpp. 
11. Latvijas Sarkanā Krusta 10 gadi (1918–1928), 5. lpp.
12. Jēkabsons, Ē. Amerikas Savienoto Valstu Sarkanā Krusta darbība Latvijā 1919.–1922. gadā, 40. lpp. 
13. Turpat, 61. lpp.
14. Turpat, 62. lpp.
15. Akmens, J. Draudzība un palīdzība jaunatnes dzīvē, 9. lpp.
16. Turpat, 6. lpp.
17. Pārskats par Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbību no 1 jūl. 1926. g. līdz 1. jūl. 1927. g. Latvijas Jaunatne, 1927.1.IX, Nr. 35, 2. lpp.
18. Atskats uz Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbību 1926./1927. mācības gadā. Latvijas Jaunatne, 1927.1.IX, Nr. 35, 23. lpp.
19. Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta 1934. g. darbības pārskats. Apskats. Latvijas Sarkanā Krusta Žurnāls, 1935, Nr. 30, 88. lpp.
20. Ziemas svētku vecītis. Latvijas Jaunatne, 1926.1.I, Nr. 20, 87. lpp.

Publicēts: Decembris, 2021. gads