Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 24. augustā pulksten 18.00 notiks trešā MVM saruna “Sodīt vai nesodīt? Kaitējuma mazināšanas pieeja darbā ar narkotikas lietojošiem cilvēkiem”, kuras tiešraidi varēs vērot arī muzeja Facebook kontā. Sarunā sociālantropoloģe Anna Žabicka, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un biedrības “DIA+LOGS” valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe diskutēs par nepilnībām un izaicinājumiem veselības un sociālajā politikā, kas skar narkotikas lietojošus cilvēkus. 

Kaitējuma mazināšana ir pasākumu kopums, kuru mērķis ir mazināt vai novērst ar narkotiku lietošanu saistītās negatīvās sekas un riskus (piemēram, infekcijas slimības, narkotiku pārdozēšana u. c.). Kaitējuma mazināšanas programmas ietvaros personām, kuras cieš no narkotiku lietošanas traucējumiem, tiek nodrošināti atbalsta pasākumi drošākai narkotiku lietošanai, izprotot, ka persona sirgst no atkarības un ne vienmēr spēj par sevi parūpēties (piemēram, higiēnas un sanitārās preces, infekcijas slimību testēšana un šķirču apmaiņas programmas). Tāpat šī pieeja akcentē narkotiku lietotāju tiesības uz veselības aprūpi un tiecas mazināt stigmatizāciju.

Vai cilvēki ir jāsoda par narkotiku lietošanu? Kas veicina pret narkotiku lietotājiem vērsto stigmu rašanos un kā tā ietekmē viņu atlabšanu? Cik pieejama un uz kaitējuma mazināšanas pasākumiem vērsta ir šī brīža Latvijas veselības un sociālā atbalsta politika narkotikas lietojošiem cilvēkiem? Uz kādiem pakalpojumiem mums ir jātiecas? Šoreiz sarunas dalībnieces diskutēs par nepilnībām un izaicinājumiem veselības un sociālajā politikā, kas skar narkotikas lietojošus cilvēkus.

Par sarunas dalībniecēm

Anna Žabicka ir sociālantropoloģe, kura pašlaik raksta disertāciju par novecošanos un (ap)rūpi Latvijas laukos, to balstot ilglaicīgā etnogrāfiskā pētījumā kādā mazā Latvijas lauku pansionātā. Anna ir specializējusies medicīnas antropoloģijā, īpašu akadēmisko interesi veltot novecošanas, rūpju, veselības un sociālās nevienlīdzības, nāves un radniecības tēmām. Ieguvusi maģistra grādus sociālajā antropoloģijā Veinas Valsts universitātē ASV (Wayne State University, 2019) un Rīgas Stradiņa universitātē (2014), pašlaik studē Vīnes Universitātes (Universität Wien) doktorantūrā un pasniedz medicīnas, nāves un radniecības antropoloģiju Rīgas Stradiņa universitātē.

Astrīda Stirna ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja, veselības aprūpes vadības ārste, psihiatre un narkoloģe ar ilgu darba pieredzi, kā arī Veselības ministrijas galvenā narkoloģe. 

Ruta Kaupe ir biedrības un atbalsta centra cilvēkiem, kurus skar HIV/AIDS, “DIA+LOGS” valdes priekšsēdētāja. Rutai ir plaša un ilga pieredze diskriminācijas mazināšanas pasākumu organizēšanā, kā arī darbā ar sociāli atstumtiem cilvēkiem: narkotisko vielu lietotājiem, HIV inficētiem, AIDS pacientiem, komercseksā iesaistītām sievietēm, viņu tuviniekiem un paziņām.

MVM sarunu cikla centrā ir diskusija par veselības jēdzienu. Veselība, ko mēs izdzīvojam, ir daudzslāņaina un mainīga atkarībā no to ietekmējošiem faktoriem, kas ne vienmēr ir medicīniski. Sarunu cikla ietvaros kopā ar medicīnas un sociālo zinātņu ekspertiem un jomas profesionāļiem pievērsīsimies tādām tēmām kā veselības nevienlīdzība Latvijā, narkotikas lietojošu cilvēku vieta sabiedrībā un viņu piekļuve veselības aprūpei, pilsētvides ietekme uz veselības uzvedību, ēdienu un pārtikas ķēdēm, kā arī vientulība, seksuālā veselība un seksualitāte.

MVM sarunu cikls tiek īstenots ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.

Pasākumu klātienē muzejā var apmeklēt tikai, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Vietu skaits ir ierobežots, aicinām iepriekš reģistrēties, zvanot pa telefonu 26644548, sākot ar 20. augustu.

Pasākuma tiešraidei var pieslēgties muzeja Facebook kontā šeit. Sarunas ieraksts ir pieejams mūsu Youtube kanālā.

Mvm Sarunas Prieksmets—3 2 Final
Morfīna un opija preparāti, Vācija, 20. gs. 30. gadi
FacebookTwitter

Plkst. 18.00 Medicīnas vēstures muzeja dārzā vai konferenču zālē.

Dalība darbnīcā ir bez maksas, reģistrējoties vietnē šeit vai pa telefonu 26644548.

Mūsdienās arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts klimata pārmaiņām, ekosistēmai un to dalībnieku mijiedarbībai – saiknei starp cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, tam, kā cilvēki izmanto planētas resursus un kā notiek pārtikas ražošana.

Domājot par cilvēku un dzīvnieku veselību un labklājību un to, kādu planētu mēs atstāsim nākamajām paaudzēm, pētnieki un ražotāji pasaulē un Latvijā attīsta dažādus jaunus pārtikas produktus, kas nākotnē varētu būt svarīga mūsu uztura sastāvdaļa – top dažādas alternatīvas gaļas produktiem, kur īpaši daudzveidīgi ir piedāvātie proteīna avoti. To ražošanā tiek izmantoti circeņi, sliekas, kā arī dažādas augu valsts izejvielas.

Darbnīcu vadīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece Ilga Gedrovica kopā ar uztura speciālisti Lindu Valkovsku, kuras iepazīstinās ar nākotnes uzturu, kādi jauni produkti gaidāmi mūsu šķīvjos tuvākajos gados, un ko nozīmē sabalansēts, veselīgs uzturs, kas vienlaikus ir arī draudzīgs videi. Dalībnieki varēs degustēt neparastas nākotnes uzkodas.

Ilga Gedrovica ir LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente un vadošā pētniece. Viņas pētnieciskās intereses ir saistītas ar nākotnes uzturu un slieku izmantošanu kā olbaltumvielu avotu.

Linda Valkovska ir uztura speciāliste. Izglītību ieguvusi Rīgas Stradiņa universitātē. Linda padziļināti interesējas par pārtikas zinātni, kā arī ēdienu veselīgu un gardu pagatavošanu.

Dalībnieku skaits darbnīcā ir ierobežots. Pasākums tiks fotografēts un tā laikā uzņemtās fotogrāfijas tiks publicētas pasākuma atskatā internetā un izmantoti projekta publicitātei.

Darbnīcu apmeklētājiem, izņemot bērnus līdz 12 gadu vecumam, jāuzrāda COVID sertifikāts, kas apstiprina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu, vai negatīvs testa rezultāts. Sīkāk par apmeklējuma noteikumiem skatīt šeit.

Darbnīcas organizē Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs sadarbībā ar SIA “OnPlate”. “MVM uztura darbnīcas ģimenēm” tiek īstenotas Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.1/16/I/001 “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros.


Vm Esf Lv Korigets
Darbnica—3—plakatswww
FacebookTwitter

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs sadarbībā ar SIA “OnPlate” aicina uz nodarbību ciklu “MVM uztura darbnīcas ģimenēm”. Darbnīcās interaktīvā veidā izzināsim vides ilgtspēju un nākotnes pārtiku, sezonālo un reģionālo produktu ietekmi uz veselību un vidi, veselīgu ēdienkarti skolēnam un uztura lomu emocionālās veselības veicināšanā jauniešiem.
 
Līdzdalība darbnīcās ir bez maksas, reģistrējoties šeit, vai pa telefonu 26644548.
 
12. augustā plkst. 18.00 aicinām apmeklēt uztura darbnīcu “Kā garšo gadalaiki? Vietējā un sezonālā pārtika”, kurā uztura speciāliste Veronika Avdejeva iepazīstinās dalībniekus ar sezonālā uztura priekšrocībām. Nodarbībā varēs uzzināt, kāda ietekme uz vidi ir mūsu uztura un iepirkšanās paradumiem, kādi ir ieguvumi, izvēloties sezonālos un vietējos produktus, un ko nozīmē ilgtspējīgs uzturs. Dalībnieki varēs pārbaudīt zināšanas praktiskā veidā, gan nogaršojot mazāk populārus vietējos dārzeņus, gan arī paši izmēģinot savas prasmes izaudzēt ko veselīgu mājās uz palodzes.
 
19. augustā plkst. 18.00 norisināsies “Veselīgo našķu darbnīca. Ceļvedis skolēna ēdienkartē”, kurā uztura speciāliste Veronika Avdejeva iepazīstinās dalībniekus ar bērnu uztura pamatprincipiem. Darbnīcā runāsim par bērna ēdienkarti skolas vecumā – tās veidošanas pamatprincipiem, kā vecāki un izglītības iestāde var ietekmēt bērna uztura paradumus un veicināt veselīgas izvēles, kādi ir pamatprincipi, kas atvieglo ikdienu, veidojot maltītes bērniem. Nodarbības laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta pārtikas produktu sastāva izvērtēšanai. Dalībnieki varēs pagatavot un degustēt našķus no veselīgām sastāvdaļām un gūt iedvesmu dažādām receptēm.
 
26. augustā plkst. 18.00 notiks darbnīca “Ko ēdīsim nākotnē? Ilgtspēja, circeņi un sliekas”, kurā LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece Dr. sc. ing. Ilga Gedrovica un uztura speciāliste Linda Valkovska iepazīstinās dalībniekus ar nākotnes uzturu. Sarunā pievērsīsimies cilvēku un dzīvnieku veselībai un labklājībai, tam, kā cilvēki izmanto planētas resursus, un nākotnes uztura pētījumiem. Dalībnieki varēs degustēt neparastas nākotnes uzkodas un iesaistīties diskusijā, uzdodot jautājumus.
 
2. septembrī plkst. 18.00 notiks “Darbnīca jauniešiem. Ēdiens un emocionālā veselība”, kurā psihoterapeite Laura Valaine iepazīstinās dalībniekus ar uztura un psihoemocionālās veselības saistību. Darbnīcas laikā diskutēsim par uztura saistību ar psihisko veselību un sabalansēta uztura ieguvumiem emocionālajai veselībai. Apskatīsim, kas ir emocionālā ēšana un kā uzturs var būt pašpalīdzības prakse. Dalībnieki varēs izmēģināt apzinātas ēšanas treniņu un vingrināties pozitīva ķermeņa tēla uztveres veicināšanā.
 
Dalībnieku skaits darbnīcās ir ierobežots. Nodarbību norišu vieta: MVM dārzs vai MVM konferenču telpa, Antonijas ielā 1, Rīgā.
 
Darbnīcu apmeklētājiem, izņemot bērnus līdz 12 gadu vecumam, jāuzrāda COVID sertifikāts, kas apstiprina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu, vai negatīvs testa rezultāts. Sīkāk par apmeklējuma noteikumiem skatīt šeit.
 
“MVM uztura darbnīcas ģimenēm” tiek īstenotas Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.1/16/I/001 “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros.

 

Vm Esf Lv Korigets
Darbnica—1234—www
FacebookTwitter

Plkst. 18.00 Medicīnas vēstures muzeja dārzā vai konferenču zālē.

Dalība darbnīcā ir bez maksas, reģistrējoties vietnē šeit vai pa telefonu 26644548.

Cilvēka noskaņojumam var būt liela ietekme uz it visu, kas notiek ikdienas dzīvē – cik labs ir miegs, kāda ir spēja koncentrēties dienas darbiem un kādas ir reakcijas saskarsmē ar ģimenes locekļiem, draugiem un citiem cilvēkiem. Emocijas (gan pozitīvās, gan negatīvās) var ietekmēt arī mūsu uztura izvēles, un arī uzturs var ietekmēt mūsu psihoemocionālo veselību.

Psihoterapeite Laura Valaine vadīs darbnīcu jauniešiem, kur neformālā gaisotnē būs iespēja diskutēt par uztura saistību ar psihisko veselību, sabalansēta uztura ieguvumiem emocionālajai veselībai, iedziļināties, kā uzturs var būt pašpalīdzības prakse, kas ir emocionālā ēšana un kāda ir tās ietekme uz veselību. Dalībnieki varēs izmēģināt apzinātas ēšanas vingrinājumus un attīstīt pozitīvu ķermeņa tēla uztveri.

Laura Valaine ir ārste-rezidente psihoterapijā. Ārsta grādu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitātē, kur arī turpina studijas doktorantūrā. Ikdienā konsultē pacientus RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikā, ir RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāja.

Dalībnieku skaits darbnīcā ir ierobežots. Pasākums tiks fotografēts, un tā laikā uzņemtās fotogrāfijas tiks publicētas pasākuma atskatā internetā un izmantotas projekta publicitātei.

Darbnīcu apmeklētājiem, izņemot bērnus līdz 12 gadu vecumam, jāuzrāda COVID sertifikāts, kas apstiprina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu, vai negatīvs testa rezultāts. Sīkāk par apmeklējuma noteikumiem skatīt šeit.

Darbnīcas organizē Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs sadarbībā ar SIA “OnPlate”. “MVM uztura darbnīcas ģimenēm” tiek īstenotas Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.1/16/I/001 “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros.


Vm Esf Lv Korigets
Darbnica—4—plakatswww
FacebookTwitter

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Facebook
kontā 5. oktobrī pulksten 18.00 tiešraidē notiks ceturtā MVM saruna “Veselīgas pārtikas ķēdes: vai veselīgi man ir veselīgi arī citiem?”. Sarunā sociālantropoloģes Anna Žabicka un Agnese Bankovska, kā arī institūta “BIOR” pētniece un sertificēta uztura speciāliste Inese Siksna diskutēs par pārtikas sagādes ķēdēm Latvijā un to sociālo, ekonomisko un ekoloģisko ietekmi uz cilvēka un
vides veselību.

Ierakstot “Google” meklētājā frāzi “veselīgs uzturs”, parādās saturs, kas ir atrauts no daudzu cilvēku reālās dzīves pieredzes: krāsaini augļi, kas sakārtoti glītās kompozīcijās, ēdieni, kuru nosaukumus daudzi dzird pirmo reizi, un dārga “bio” produkcija. Vai veselīga pārtika ir tikai bioloģiskā pārtika? Cik grūti vai viegli ir ēst veselīgi un vai veselīga pārtika vienmēr ir samērojama ar cilvēku atšķirīgo rocību un dzīvesveidu? Kādi ir ēšanas paradumi Latvijā un kas tos ir ietekmējis un veidojis? Cik zinoši esam par to, ko ēdam, un kā tas ietekmē gan mūs, gan apkārtējo vidi?

Šoreiz sarunas centrā būs cilvēku ēšanas paradumi, veselīga uztura mīti un dažādi sociālie, ekonomiskie un kultūras faktori, kas ietekmē un veido cilvēku ēdiena prakses un pieredzes. Runāsim par ēdiena nozīmi attiecību veidošanā gan ar citiem cilvēkiem, gan vidi, kā arī par cilvēku ekoloģisko un sociālo pēdu, izvēloties konkrētu pārtiku. Tāpat ar sarunas viešņām diskutēsim par to, kādas pārtikas sagādes ķēdes cilvēki praktizē Latvijā un kādēļ tās ir nozīmīgas, tā, iespējams, veidojot uztura ķēdes, kas patērē mazāk ne tikai mūsu līdzekļus, bet arī planētas resursus.

Par sarunas dalībniecēm

Anna Žabicka ir sociālantropoloģe, kura pašlaik raksta disertāciju par novecošanos un (ap)rūpi Latvijas laukos, to balstot ilglaicīgā etnogrāfiskā pētījumā kādā mazā Latvijas lauku pansionātā. Anna ir specializējusies medicīnas antropoloģijā, īpašu akadēmisko interesi veltot novecošanas, rūpju, veselības un sociālās nevienlīdzības, nāves un radniecības tēmām. Ieguvusi maģistra grādus sociālajā antropoloģijā Veinas Valsts universitātē ASV (Wayne State University, 2019) un Rīgas Stradiņa universitātē (2014), pašlaik studē Vīnes Universitātes (Universität Wien) doktorantūrā un pasniedz medicīnas, nāves un radniecības antropoloģiju Rīgas Stradiņa universitātē.

Inese Siksna ir pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētniece jau vairāk nekā 10 gadus. Inese aktīvi darbojas uztura speciālistu zināšanu un kvalifikācijas celšanā Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijā. Pētniecībā viņu aizrauj iespēja izmantot neordināras metodes pārtikas patēriņa un citu ar cilvēku veselību saistītu datu iegūšanā.

Agnese Bankovska ir sociālantropoloģe, kuras interešu lokā ir rūpju ētika un prakse, daudzsugu etnogrāfija, pārtikas sagādes sistēmas un ēdiena pieredzes. 2020. gada nogalē aizstāvētajā disertācijā Helsinku Universitātē (Helsingin Yliopisto) Agnese pētīja “tiešās pirkšanas” kustību Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot rūpju ētikas un prakses nozīmībai šādā relatīvi mazā pārtikas sagādes sistēmā. Paralēli Agnese starptautiskā un starpdisciplinārā pētījumā par transnacionālām ģimenēm Somijā pētījusi piederības, identitātes un nevienlīdzības pieredzes, kas atspoguļojas latviešu–somu ģimeņu ēdiena praksēs.

MVM sarunu cikla centrā ir diskusija par veselības jēdzienu. Veselība, ko mēs izdzīvojam, ir daudzslāņaina un mainīga atkarībā no to ietekmējošiem faktoriem, kas ne vienmēr ir medicīniski. Sarunu cikla ietvaros kopā ar medicīnas un sociālo zinātņu ekspertiem un jomas profesionāļiem pievērsīsimies tādām tēmām kā veselības nevienlīdzība Latvijā, narkotikas lietojošu cilvēku vieta sabiedrībā un viņu piekļuve veselības aprūpei, pilsētvides ietekme uz veselības uzvedību, ēdienu un pārtikas ķēdēm, kā arī vientulība, seksuālā veselība un seksualitāte.

MVM sarunu cikls tiek īstenots ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.

Pasākuma tiešraidei var pieslēgties muzeja Facebook kontā šeit.

Mvm 56772 La 21050
Šķīvis servēšanai. Ražots M.S.Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā Rīgā. 20. gs. 20. gadi.
FacebookTwitter

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Facebook kontā 19. oktobrī pulksten 18.00 tiešraidē notiks piektā MVM saruna “Neredzamā seksualitāte: invaliditātes un seksualitātes līkloči Latvijā”. Sarunā sociālantropoloģe Anna Žabicka, kristīgi izglītojošas biedrības “Agape Latvija” nozares “Spēju kustība” vadītāja Baiba Baikovska un biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle diskutēs par seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības kvalitāti un pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti.

Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas (VDEĀVK) 2020. gada datiem Latvijā dzīvo vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, tostarp bērnu, ar garīga rakstura traucējumiem vai fizisku invaliditāti. Šī saruna koncentrēsies ap divām tēmām vienlaikus –invaliditāti un seksualitāti. Sociāli un institucionāli vēl arvien pastāv maldīgi priekšstati par cilvēku ar invaliditāti – jo sevišķi ar garīga rakstura traucējumiem – seksualitāti. Visai izplatīta ir pārliecība, ka cilvēki ar invaliditāti ir aseksuāli. Šādi priekšstati rada šķēršļus cilvēku ar invaliditāti zināšanām par seksualitāti un seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī uzliek papildu barjeras seksuālajai izpausmei.

Sarunas viesēm vaicāsim par seksuālās un reproduktīvās izglītības kvalitāti Latvijā – cik tā ir atvērta un aizsniedzama cilvēkiem ar invaliditāti? Kādas ir viņu iespējas saņemt sev nepieciešamu un atbilstošu informāciju un atbalstu ar seksualitāti un reprodukciju saistītos jautājumos? Kādas ir iespējas sevi seksuāli realizēt sociālās aprūpes centros? Sarunas caurvijošie jautājumi ir kā mēs kā sabiedrība attiecamies pret cilvēkiem ar invaliditāti un viņu iespējām sevi realizēt, tai skaitā seksuāli, un kāda ir vai nav informācijas, izglītības un atbalsta politika Latvijā par seksualitāti, seksuālo un reproduktīvo veselību cilvēkiem ar invaliditāti?

Par sarunas dalībniecēm

Anna Žabicka ir sociālantropoloģe, kura pašlaik raksta disertāciju par novecošanos un (ap)rūpi Latvijas laukos, to balstot ilglaicīgā etnogrāfiskā pētījumā kādā mazā Latvijas lauku pansionātā. Anna ir specializējusies medicīnas antropoloģijā, īpašu akadēmisko interesi veltot novecošanas, rūpju, veselības un sociālās nevienlīdzības, nāves un radniecības tēmām. Ieguvusi maģistra grādus sociālajā antropoloģijā Veinas Valsts universitātē ASV (Wayne State University, 2019) un Rīgas Stradiņa universitātē (2014), pašlaik studē Vīnes Universitātes (Universität Wien) doktorantūrā un pasniedz medicīnas, nāves un radniecības antropoloģiju Rīgas Stradiņa universitātē.

Baiba Baikovska vada kristīgi izglītojošas biedrības “Agape Latvija” nozari “Spēju kustība”, kas iestājas par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā un kristīgajā kopienā. Baiba vada viesnodarbības par invaliditātes tēmu Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes studentiem un ir projektu vadītāja un valdes locekle servisa suņu biedrībā “Teodors” ar vienīgo suni asistentu Latvijā Elfu. Darbojas kā invaliditātes eksperte (balstoties arī uz pašas pieredzi vairāk nekā 30 gadu garumā) un aktīviste diskusijās par invaliditāti un seksualitāti, tās atzīšanu cilvēku ar invaliditāti cilvēciskās un emocionālās identitātes dziedināšanā un atjaunošanā. 

Iveta Ķelle ir biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja un aktīva seksuālo un reproduktīvo tiesību aizstāve. Iveta uzskata, ka ikvienam cilvēkam ir jādod iespēja saprast savu ķermeni, veidot pozitīvas, savstarpēji cieņpilnas attiecības, mīlēt un būt mīlētam. Pašlaik “Papardes zieds” sadarbojas ar attīstības centriem, kuros mācās bērni ar intelektuālās attīstības traucējumiem, lai sarunās ar jauniešiem, vecākiem, pedagogiem un aprūpētājiem stāstītu un runātu par seksualitāti un akcentētu šīs tēmas nozīmību patstāvīgas un drošas dzīves veidošanā.

MVM sarunu cikla centrā ir diskusija par veselības jēdzienu. Veselība, ko mēs izdzīvojam, ir daudzslāņaina un mainīga atkarībā no to ietekmējošiem faktoriem, kas ne vienmēr ir medicīniski. Sarunu cikla ietvaros kopā ar medicīnas un sociālo zinātņu ekspertiem un jomas profesionāļiem pievērsīsimies tādām tēmām kā veselības nevienlīdzība Latvijā, narkotikas lietojošu cilvēku vieta sabiedrībā un viņu piekļuve veselības aprūpei, pilsētvides ietekme uz veselības uzvedību, ēdienu un pārtikas ķēdēm, kā arī vientulība, seksuālā veselība un seksualitāte. 

MVM sarunu cikls tiek īstenots ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.

Pasākuma tiešraidei var pieslēgties muzeja Facebook kontā šeit.

2r9a8857 2
“Kāmasūtra” koka vākos, rakstīta un ilustrēta ar roku. Teksts sanskritā. Indija, 19. gs. 
FacebookTwitter