Snīkeri: eko x ego
Izstāde
30.12.2022. - 30.04.2023.
Izstāde par snīkeriem Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam ir eksperiments ārpus ierastā spēles laukuma. Ar sociālās vēstures paradoksiem izraibinātā sporta apavu attīstības gaita ir tēma, kas ļauj labāk izprast gadījumus, kad sabiedrības priekšstati par veselīgu dzīvesveidu veidojas patērnieciskā atkarībā no preču tirgus. Snīkeri ir pretrunām bagāts šīs tendences piemērs. Tie ir gan vienkāršības un komforta simbols, gan sociālā prestiža aksesuārs, kuru par globālu kulta objektu padarījusi zīmolvedība.
Regulāras inovācijas snīkeru konstrukcijās un materiālu izvēlē liecina par ražotāju centieniem izsekot ortopēdijas jaunākajām atziņām par cilvēka ķermenim veselīgu stāju. Savukārt modeļu straujā mainība sporta apavu tirgū atstāj aiz sevis draudīgu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, kas negatīvi ietekmē mūsu labsajūtu kopumā. Mūsdienās snīkerus valkā ne tikai sporta un hiphopa zvaigznes, bet ļaudis jebkurā vecumā un visdažādākajās situācijās, tāpēc izstāde meklē skaidrojumu šādam “haipam” un cenšas minēt, kas snīkeru dizaina risinājumos un patēriņa musturos būs noteicošais nākotnē – ego vai eko?
Izstādei atlasītie materiāli – sākot no etnogrāfiskiem 19. gadsimta fetiša priekšmetiem un beidzot ar Latvijā ražotu 3D printeri, kas turpina darināt jaunus eksponātus arī izstādes norises laikā, – veido starpnozaru pieejā balstītu vēstījumu, lai atspoguļotu mijiedarbi starp sporta un kultūras industrijām, “veselā miesā vesels gars” mārketingu un ražošanas tehnoloģijām. Air Jordan sērijas kolekcija izstādes apmeklētājam sniedz panorāmas tipa pārskatu par tendenču maiņām sporta apavu nozarē pēdējo trīsdesmit gadu griezumā. Toties mūsdienas daudzviet ekspozīcijā ir virtuālas: mākslīgā intelekta radīti snīkeru prototipi, NFT produkcija un geimeru fīčas. Īpaša vieta atvēlēta ilgtspējas risinājumiem: Alestēra F. Vaipera fotoieskatam adidas laboratorijās un Āzijas ražotnēs, veselam klāstam jaunu materiālu (piemēram, mākslīgās ādas snīkeri, kas ražoti no piepes, aļģēm vai pupiņām), patērnieciskumu ierobežojošiem snīkeru izplatīšanas konceptiem un veco apavu pārstrādē radītiem jauniem modeļiem.
Izstādi sadarbībā ar muzeja komandu veidojusi kuratore Elīna Sproģe. Viņa aicinājusi tajā piedalīties snīkeru dizaina izstrādē starptautiski veiksmīgus latviešu profesionāļus. Jānis Šnē kopš 2021. gada strādā uzņēmumā Nike un jo īpaši pie projektiem tā virtuāli futūristiskajā RTFKT Studio atzarā, savukārt Kristofers Reidzāns, vairākus gadus aizvadījis zīmola United Nude dizaina studijā un ražotnēs Guandžo un Losandželosā, tagad strādā Šveices sporta apavu zīmola On inovāciju komandā. Snīkeru stāsta vēsturiskā dimensija un kuriozitātes nebūtu iespējamas bez dāsni piedāvātas iespējas aizlienēt eksponātus no privātkolekcijām, kuru īpašnieki labi ilustrē snīkergalvu saimi. Starp viņiem ir fizioterapeits, reperis, basketbolists, veikalnieks, mākslas galerijas īpašnieks, restaurators un citi. Ja ne vienmēr sociāli kritisks, tad ironisks noteikti ir pretsvars, ko zīmolu klātbūtnei izstādē sarūpējuši mākslinieki – Tomijs Kešs, Gerijs Lokvuds, Paula U. Eskalona, Martins Saljērs, Alisa Bluzmane, Sanders Vasinks, Aleksis Di Džusepe un Peks Šuns Pings.
Pavadošā programma
Izstādi pavadošajā programmā īpaši jāizceļ iespēja skolu grupām un ģimenēm ar bērniem darboties muzeja piebūvē iekārtotajā snīkeru darbnīcā. Toties refleksoloģijas ievadkursa praktiskajā nodarbībā, ko vadīs masieris Mārtiņš Lauva, varēs apgūt iemaņas pēdu masāžā. Tāpat paredzētas pastaigas pa izstādi kuratoru vadībā, sarunas ar izstādes dalībniekiem un Pasaules Dabas fonda rīkota lekcija par tekstila atkritumu slogu un otrreizējo pārstrādi. Īstiem snīkergalvām par prieku gaidāms arī raffle jeb snīkeru izlozes pasākums kopā ar reperi Ozolu un veikalu Hoodshop, kā arī Air Max Day – “Nike Latvija” ikgadēji organizētas svinības, kas veltītas 1987. gadā klajā nākušajam snīkeru modelim.
Izstādes komanda:
Kuratore – Elīna Sproģe
Kuratoriālais atbalsts – Kristīne Liniņa, Kaspars Vanags
Pētnieciskais atbalsts – Inga Vigdorčika, Mārtiņš Vesperis, Vineta Blitsone
Izglītība – Ieva Laube
Publiskā komunikācija – Ilze Sirmā, Līva Kalnača
Izstādes dizains – Sampling (Liene Jākobsone, Mantens Devrīnts)
Grafikas dizains – Kirils Kirasirovs
Projekta vadība – Gerda Čevere-Veinberga
Izstādes tehniskā realizācija – Ideju materializācijas darbnīca, VPT Grupa, Calyx, Romāns Medvedevs, Form Art Lab
Deponējumi no atmiņas institūcijām un privātkolekcijām:
Starptautiskās Olimpiskās komitejas arhīvs, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas Sporta muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Murjāņu sporta ģimnāzijas muzejs; Ģirts Rozentāls, Artjoms Belikovs, Gustavs Mellenbergs, Ernests Moruss, Emīls Liepiņš, Aleksandrs Lotovs, Uldis Mākulis, Nazars Neskorodko, Deniss Šuliatevs, Andrejs Dzenis, Leo Lisenko, Didzis Veinbergs
Atbalstītāji:
VKKF, Rīgas dome, Rietumu banka, Nākotnes atbalsta fonds, Medicīnas muzeja atbalsta fonda biedrība, “Nike Latvija”, Mass Portal, Pasaules Dabas fonds
Informatīvais atbalstītājs:
JCDecaux
Īpašs paldies:
Agrim Tamanim, Jeļenai Burajai, Dinai Grīnbergai
Tehnoloģiju partneris:
Samsung
