Atpakaļ

Biomehānika, dizains, iekļāvība

28.11.2024.

Izstādes Gleizds, šķēres, papīrīt`s pavadošo programmu 2024. gada 28. novembrī plkst. 17.30 uzsāks saruna par tehnisko palīglīdzekļu attiecībām ar cilvēka ķermeni un identitāti. Sarunāsies protēziste un māksliniece Sofija de Oliveira Barata, ortopēdiste un hokejiste Dina Grīnberga, filozofe un pētniece Māra Grīnfelde. Sarunu vadīs muzeja publiskās programmas projektu vadītāja Dace Čaure.

Sofija de Oliveira Barata, britu māksliniece un “The Alternative Limb Project” dibinātāja, stāstīs par savu pieeju personalizētu mākslīgo ekstremitāšu izstrādē, ļaujot to lietotājiem izpaust savu identitāti caur individuāli pielāgotām protēzēm.

Dina Grīnberga, ortopēdiste un parahokejiste, dalīsies pieredzē par dzīvi ar protēzi, ieskaitot darbu Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrā, kur viņa sniedz emocionālu un praktisku atbalstu cilvēkiem pēc amputācijas, lai palīdzētu viņiem atgūt ķermeņa izjūtu un pārliecību.

Māra Grīnfelde, filozofe un pētniece, piedāvās teorētisku skatījumu uz cilvēka ķermeniskās identitātes veidošanos, skaidrojot, kā tehnoloģiskie palīglīdzekļi kļūst par ķermeņa un identitātes integrētu sastāvdaļu un kāpēc mēs tos varam uztvert kā sava ķermeņa daļu.

Ieeja pasākumā bez maksas. Saruna norisināsies latviešu un angļu valodās bez tulkojuma.

Pieejamība muzejā:

Saruna notiks muzeja Konferenču zālē 1. stāvā. Telpa ir pieejama cilvēkiem ratiņkrēslā. Plašāka informācija par pieejamību muzejā.

Līdztekus publiskajam pasākumam Sofija de Oliveira Barata no 28. līdz 30. novembrim vadīs meistardarbnīcu Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centra personālam, RSU Ortozēšanas, protezēšanas studiju programmas studentiem un funkcionālajā dizainā ieinteresētiem mākslas augstskolu studentiem.

 

Izstāde Gleizds, šķēres, papīrīt’s

Veltīta fotogrāfa Jāņa Gleizda (1924–2010) radošo eksperimentu saistībai ar tā laika zinātnisko pētniecību ķirurģijā, izstāde vienotā stāstā savij tādas tēmas kā nespēja un padomu erotika, medicīniski pārveidota ķermeņa estētika un sabiedrības pirmie soļi pretim citādākā pieņemšanai. Izstādes kuratori ir Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs.

Izstādē aplūkojama fotogrāfa Jāņa Gleizda darbība 1970. un 80. gados, īpaši izceļot ilgstošo sadarbību starp mākslinieku un Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniski pētnieciskā institūta mediķiem. Laikā, kad oficiālajai mākslas videi bija jāatbilst padomju valsts diktātam, “mākslās neskolotais” institūta fotolaborants Gleizds un savos eksperimentos visnotaļ radošie mediķi izstrādāja estētiskos principus, lai ar inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem ļautu erotiskajai fantāzijai piešķirt padomju pilsoņa ideoliģizētajam ķermenim gaismas auras ieskautas dzimumpazīmes.

Plašāka informācija par izstādi.