Izstādi pavadošā programma
Kā es jūtos pēdējā laikā
26.05.2023. - 31.08.2023.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādes “Kā es jūtos pēdējā laikā” pavadošās programmas ietvaros Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā notiks nodarbības, kas sniegs ieskatu mākslas terapijas procesā, diskusijas ar izstādes māksliniekiem un tēmas ekspertiem, performances, kā arī tūres izstādē kopā ar kuratori un māksliniekiem. Publiskās programmas pasākumi ļaus atpazīt sarežģītus emocionālos un psiholoģiskos stāvokļus un dalīties pieredzē drošā un iekļaujošā vidē.
Izstādes noslēguma tūre 31. augustā
Plkst. 15.00 notiks kuratores Lauras Brokānes vadīta tūre, kurā varēs satikt Kristu Dzudzilo, Andu Lāci, Reini Hofmani, Annu Salmani un Reini Dzudzilo. Dalība tūrē ar ieejas biļeti izstādē: skolēniem – 0,50 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, pieaugušajiem – 2,00 EUR;
Remontdarbu dēļ tūre cilvēkiem ar kustību traucējumiem nav pieejama.
Tūres izstādē
6. jūlijā plkst. 17.30 – kuratores Lauras Brokānes tūre kopā ar māksliniekiem Rasu Jansoni, Reini Hofmani, Reini Dzudzilo, Andri Kaļiņinu, Kristu Dzudzilo un Zani Tuču. Ieeja tūrē: bez maksas.
8. jūnijā plkst. 17.30 – kuratores Lauras Brokānes tūre kopā ar māksliniekiem Rasu Jansoni, Līgu Spundi, Reini Hofmani, Annu Salmani, Reini Dzudzilo, Andri Kaļiņinu, Kristu Dzudzilo un Sanitu Tauriņu. Ieeja tūrē: bez maksas.
11. jūnijā plkst. 15.00 – kuratores Lauras Brokānes tūre kopā ar māksliniekiem Rasu Jansoni, Ernestu Vilsonu. Cena: skolēniem – 0,50 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, pieaugušajiem – 2,00 EUR.
Ievads mākslas terapijā
Ciklu “Ievads mākslas terapijā” vadīs mākslas terapeites Diāna Serga un Lība Bērziņa, un tajā aicināts piedalīties ikviens interesents, taču galvenā cikla mērķauditorija ir pieaugušie. Mākslas terapija aktivizē cilvēka radošo inteliģenci, sekmējot padziļinātu procesu ar tēliem, vizualizāciju un radošumu, atverot jaunu dimensiju, sniedzot vizuālu izteiksmi sajūtām. Tā piedāvā neverbālu modalitāti, lai uztvertu dažādos sajūtu aspektus, kas ir pirms vārdiem.
Nodarbības kopā ar Diānu Sergu notiek pēc atvērtās grupas principa un katrai nākamajai nodarbībai jāpiesakās atsevišķi, savukārt Lības Bērziņas grupa ir slēgta un tajā aicināti piedalīties cilvēki, kuri gatavi apmeklēt visas četras nodarbības. Lības Bērziņas grupā dalībnieki apgūs emocionālo inteliģenci jeb iepazīs dažādas pamatemocijas, bet Diānas Sergas vadīto nodarbību mērķis ir palīdzēt atpazīt savas emocijas, uzlabojot savu emocionālo pašsajūtu. Kā vienā, tā otrā grupā dalībnieki reflektēs gan par savu pašsajūtu, gan izstādē aplūkojamajiem mākslas darbiem. Priekšzināšanas mākslā nav nepieciešamas.
Nodarbības kopā ar Lību Bērziņu
Dusmas. Prieks. Bailes. Tās ir dažas no pamatemocijām, ko varēs iepazīt mākslas terapijas nodarbībās kopā ar Lību Bērziņu. Četru nodarbību laikā dalībnieki iepazīs emocijas, to gammu un mācīsies emocijas atpazīt caur laikmetīgo mākslu un mākslas terapijas metodēm. Nodarbības notiks slēgtā grupā (maksimālais dalībnieku skaits: 12 cilvēki) un dalībniekiem jāspēj apmeklēt visas četras.
Nodarbību norises laiki:
13. jūlijā plkst. 14.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
27. jūlijā plkst. 11.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
3. augustā plkst. 14.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
10. augustā plkst. 14.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
Katras nodarbības ilgums: līdz 2 stundām.
Vienas nodarbības cena: skolēniem – 0,50 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, pieaugušajiem – 2,00 EUR. Iepriekšēja pieteikšanās obligāta. PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES.
Apzinātas vērošanas un mākslas terapijas prakse muzejā kopā Diānu Sergu
Apstāties, apklust un ieklausīties sevī. Vērot ar interesi un uzmanību. Un no šī klusuma telpas ļaut atklāties simboliem, tēliem, vai kustībai, skaņai. Apzināta vērošana ir prāta/ķermeņa prakse, radot pretimnākošu, draudzīgu attieksmi pret kādu problēmu, situāciju vai pieredzi. Prakse, kur apzinātas vērošanas process ietver ieklausīšanos sevī, empātisku attieksmi pret sevi, sadzirdot vēstījumus, ko iekšējais Es sūta. Tas ir process, kurā tiek godināta sevī esošā gudrība, apzinoties smalko zināšanu līmeni, kas runā caur ķermeni. Atvēlot laiku, lai ieklausītos sajūtās, tiek radīts kaut kas jauns vai vēl nezināms, norādot virzienu uz atrisinājumu, kas rada jūtamas un reālas izmaiņas.
Katra Diānas Sergas vadītā nodarbība sastāvēs no divām daļām. Pirmajā daļā dalībnieki izstāžu zālē aplūko un vēro mākslas darbus, savukārt otrā daļa notiek radošajā telpā, kurā ikvienam ļauts savas izjūtas izpaust caur mākslas materiāliem. Noslēgumā sekos dalībnieku diskusija par pieredzēto. Nodarbības notiks atvērtā grupā (maksimālais dalībnieku skaits: 10 cilvēki)
Nodarbību norises laiki:
7. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 13.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
14. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 13.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
21. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 13.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
28. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 13.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
Katras nodarbības ilgums – līdz 2 stundām. Iepriekšēja pieteikšanās obligāta.
Pieteikšanās: rakstot diana.serga@gmail.com vai zvanot 28818268
Vienas nodarbības cena: skolēniem – 0,50 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, pieaugušajiem – 2,00 EUR.
Sarunas muzejā
Publiskās programmas ietvaros notiks piecas diskusijas par psihiskās veselības traucējumiem, neirodažādību, līdzcilvēku atbalsta nozīmi, palīdzības veidiem un valodu, kā par šīm tēmām runāt. Sarunās piedalīsies gan psihiskās veselības eksperti, gan izstādes dalībnieki un citi kultūras nozares pārstāvji. Diskusijas tiks ierakstītas un vēlāk būs pieejamas raidieraksta formātā.
29. jūnijā plkst. 18.00: Dažādā neirodažādība kultūrā. Diskusiju vada Linda Gabarajeva. Piedalās: psihiatrs Jānis Bušs, rakstniece Ieva Melgalve, horeogrāfe un pētniece Laima Jaunzema, dzejniece Elīna Vendija Rībena.
Sarunas dalībnieki diskutēs arī par neirodažādību literatūras kontekstā, jo cilvēki, kuri jūtīgi un meistarīgi strādā ar valodu, spēj palīdzēt nonākt pie naratīviem, kuros atspoguļota neirodažādības pieredze, nevis tas, kā tā izskatās no malas. Tas ir arī jautājums par to, kā mākslā un literatūrā tiek attēloti, piemēram, cilvēki autisma spektrā. Vai viņiem Latvijā ir balss? Vai, rakstot par cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem, rakstnieki un mākslinieki veido dialogu ar cilvēkiem, kuru pieredzi viņi ataino savos darbos? Kā latviski tulkot “autistic”? Kāda loma literatūrā un mākslā ir “dīvaiņa” arhetipam, un vai mēs nepadarām īstus, dzīvus cilvēkus par cilvēku ēnām, dodot viņiem allaž vienas un tās pašas funkcijas – būt garīgi tīriem, ārpus sabiedrības esošiem eņģeļiem, kuru neparastā izturēšanās un valoda atgādina mums, parastajiem, par savu cilvēcību? Ir daudz jautājumu, par kuriem mēs vēl neesam domājuši.
13. jūlijā plkst. 17.00: Psihiskā veselība un klimats. Diskusiju vada Liene Brizga-Kalniņa. Piedalās: Ilze Jēče, neformālās izglītības mācību vadītāja, psiholoģijas studente, strādā arī biedrībā “Zaļā brīvība”, kur vada ar vidi un klimatu saistītus projektus, Edgars Haritončenko, psihologs, Maija Demitere, mediju māksliniece.
Klimata krīze ir mūsu laikmeta realitāte, kas pakāpeniski caurvij visas cilvēka dzīves jomas. Ar kuru jāsāk iemācīties sadzīvot ne tikai fiziski, bet arī mentāli. Tomēr tās neizbēgamība, potenciālo seku neprognozējamība, drūmie nākotnes scenāriji un indivīda ierobežotās iespējas kaut ko mainīt, lai to mazinātu, ir radījuši jaunu mentālas veselības traucējumu kategoriju, kuru varētu dēvēt par klimata depresiju. Cilvēki, kuri ar to saskaras, visbiežāk ir tieši tie, kas visvairāk zina par klimata pārmaiņām, bet to nepārvaramības priekšā kļūst pasīvi un vairs neredz jēgu ikdienas rīcību maiņai vai jebkādam citam klimata un vides aktīvismam. Šajā sarunā mēs aplūkosim jautājumus, vai klimata depresija ir reāla un cik daudzi cilvēki ar to saskaras? Vai tā ir parādība, kas var ietekmēt mūsu centienus mazināt klimata pārmaiņas? Un ko ar to darīt? Vai māksla var būt ceļš, kā gūt mierinājumu un atbildes?
3. augustā plkst. 17.30: Kad jāpalīdz palīgam: atbalsts tuviniekiem. Diskusiju vada Ieva Rosne. Piedalās: mākslinieces Sanita Tauriņa un Anda Lāce, psihoterapeits, RSU Psihosomatikas klīnikas ārsts Dr. Ernests Pūliņš-Cinis.
Aplēses liecina, ka 2019. gadā katrs astotais planētas iedzīvotājs saskāries ar kādu no psihiskās veselības traucējumiem. Kopš tā laika – pandēmijas, kara, sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās – un citu iemeslu dēļ šis skaitlis turpinājis pieaugt. Ikvienam, kurš tiešā veidā saskaras ar psihiskās veselības traucējumiem, ir tuvinieki – draugi, radi un paziņas, kurus tas ietekmē netieši. Taču būtiski. Sarunā pievērsīsimies tēmai par līdzcilvēku atbalsta nozīmi, palīdzības veidiem un valodu, kā par šīm tēmām runāt un meklēsim atbildes uz dažādiem jautājumiem. Kas notiek ar cilvēku, kad kad kāds no viņa tuviniekiem saslimst? Kādi ir riski un izaicinājumi, ar kuriem šiem cilvēkiem jāsastopas? Kā pozitīvā veidā izlādēt emocijas un kā atjaunot resursus, lai varētu turpināt palīdzēt? Cik daudz rūpēties par citiem, lai nenodarītu pāri sev?
10. augustā plkst. 17.00: Sieviete un neprāts kultūrā. Diskusiju vada Anna Žabicka. Piedalās: mākslinieces Rasa Jansone un Anna Salmane un rakstniece Inga Gaile.
“Neprātīgs” vai “ārprātīgs” šķietami norāda uz cilvēku, kas atrodas “ārpus (kultūrspecifiskā) saprāta”. Rietumu kultūrā tas lielā mērā norāda arī uz personu, kura ir pretstatā racionālajam un tādējādi neuzticama, potenciāli bīstama vai – labākajā gadījumā – bezpalīdzīga. Viens no pieņēmumiem, kas no tā izriet, ir, ka uz neprātīgajiem nevar paļauties, jo viņu realitātes uztvere ir pārāk sašķobīta. Otrs pieņēmums ir, ka neprātīgie varbūt pat ir spējīgi uz patiesību jeb realitātes atspoguļojumu, bet tā ir pieejama tikai “saprātīgajiem” un “racionālajiem”, kuri darbojas kā tulki un vēstneši, izslēdzot pirmās personas naratīvus. Šie stigmatiskie pretnostatījumi starp neprātīgajiem un saprātīgajiem, novērojamajiem un novērotājiem vēsturiski ir iezīmējuši arī varas attiecības starp dzimumiem un dzimtēm. Bieži tieši sievietes raksturotas kā ārpus saprāta esošas – pārāk emocionālas, iracionālas, tuvāk dabai, nekā kultūrai un tādēļ arī neuzticamas, novērojamas un aprakstāmas.
17. augustā plkst. 17.00: Pašpalīdzība un pašizpausme. Diskusiju vada Marta Krivade. Piedalās: māksliniece Līga Spunde, psihiatre Liene Sīle, kristīgās kontemplācijas skolotājs Induls Paičs un Helsinku Universitātes kultūras un sociālās antropoloģijas doktorante Ildze Jakunova.
Kas ir pašpalīdzība un kā cilvēki atklāj, uztur un izmanto iekšējos resursus, lai palīdzētu sev grūtos laikos? Un kad pašam ar sevi vairs nepietiek un ir jāmeklē palīdzība pie psihiskās veselības speciālista? Vai gadījumā nepastāv robeža, kur indivīda garīguma krīze tiek jaukta ar psihiskas un medicīniskas dabas krīzi? Un vai var kļūt atkarīgs no palīdzības meklēšanas pie speciālistiem, tā arī nekad neatklājot pats savus resursu? Dziedam, meditējam, dejojam, skrienam, lūdzamies, gatavojam ēst, esam kopā, esam vieni, apzināti elpojam, klīstam dabā vai dodamies ceļā, apķeram kokus vai dzīvniekus, apķeram paši sevi, apķeram draugu, klausāmies mūziku, kliedzam, lēkājam, zīmējam, pierakstām, vērojam, pārģērbjamies par kādu citu, sarunājamies ar dzīvajiem vai mirušajiem, vēršamies pie saviem garīgajiem skolotājiem vai meklējam tos, praktizējam reliģiju vai garīgas prakses – tās ir tikai dažas no formām, kā cilvēks tiecas pats sev palīdzēt grūtos laikos un veido saikni ar sevi, tā rodot arī resursus palīdzēt pašam sev. Par daļu pašpalīdzības formu sabiedrībā plašāk nerunā, bet pret daļu izturamies aizdomīgi.
Diskusijas notiks Medicīnas vēstures muzeja Konferenču zālē. Ieeja diskusijās – bez maksas.
Performances
Publiskās programmas ietvaros notiks arī divas performances – ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas Sirdspuksti un horeogrāfes Kristīnes Brīniņas Vējainākā diena, kāda jebkad bijusi.
Darjas Kalašņikovas performance Sirdspuksti
Kolektīvā skaņas dziedināšanas pieredze
Kopējais ilgums: 10 minūtes
Norises vieta: Medicīnas vēstures muzejs
Performances norises laiki:
29. jūnijā plkst. 16.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
13. jūlijā plkst. 16.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
3. augustā plkst. 16.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
10. augustā plkst. 16.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
17. augustā plkst. 16.00 (GRUPA PILNA, PIETEIKŠANĀS NOSLĒGUSIES)
No brīža, kad mana māte pirmo reizi atstāja mani gulēt vienu, līdz brīdim, kad ievilkšu pēdējo elpu, es uztraucos, ka tikšu pamesta. Ko es jūtu nespēju redzēt cilvēku sev blakus? Kā es varu sajust viņa klātbūtni? Kā es varu zināt, ka neesmu viens? Vai man ir vajadzīgs manas pieredzes liecinieks?
Norise
Performance notiek telpā, kurā iespējams ērti apsēsties vai apgulties, apsedzoties ar segu. Performances laikā vēlams aizvērt acis, un, ja dalībnieks vēlas, ir iespēja acis arī aizsiet. Kad grupa sapulcējusies, sākas performance. Pēc tam dalībnieki aicināti nedaudz uzkavēties, lai sarunā ar mākslinieci reflektētu par piedzīvoto.
Vietu skaits performancē ir ierobežots (līdz 10 cilvēkiem). Dalības cena: skolēniem – 0,50 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, pieaugušajiem – 2,00 EUR. Iepriekšēja pieteikšanās obligāta.
Pieteikšanās: https://forms.gle/ww3sUpyJgi1uDCWV8
Performance notiek angļu valodā.
Kristīnes Brīniņas performance Vējainākā diena, kāda jebkad bijusi
30. jūlijā no plkst. 14.00 līdz 17.00
Norises vieta tiks precizēta
Jau gandrīz desmit gadus visā pasaulē notiek brīnišķīgs un iedvesmojošs notikums Vējainākā diena, kāda jebkad bijusi (The Most Wuthering Heights Day Ever), pulcējot visdažādākos cilvēkus, kuri vienojas dejā kā brīvības, mīlestības un vienotības apliecinājumā. Atklājot literatūras žurnāla Punctum festivālu 2022. gadā, ikviens neatkarīgi no vecuma, dzimuma, ķermeņa iemaņām, kultūras un etniskās piederības bija aicināts dejas mākslinieces Kristīnes Brīniņas vadībā apgūt Keitas Bušas 1987. gada dziesmas Wuthering Heights videoklipa kustības. Izstādes pavadošajā programmā aicinām vēlreiz piedzīvot šo dziedinošo dejas pieredzi. Kopīgā deja ir kā atgādinājums, ka neesam vieni. Mēs esam viens otram, lai iztēlotos un veidotu kopīgu rītdienu.
Dalība performancē: bez maksas
Atbalstītāji:
Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome
Dizaina autore: Anete Krūmiņa