Atpakaļ

Muzejā notiek rekonstrukcijas darbi

01.09.2023. - 21.11.2023.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs sadarbībā ar Veselības ministriju, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un arhitektu biroju “Brigita Bula arhitekti” ir uzsācis apjomīgus muzeja galvenās ēkas rekonstrukcijas darbus, kurus plānots pabeigt līdz šī gada novembrim. Būvuzņēmums SIA “Delta Construction” veic muzeja pagrabstāva telpu pārbūvi, lai padarītu labierīcības un garderobes telpas pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Savukārt A/S “Būvuzņēmums Restaurators” ir uzsācis muzeja vēsturiskās kāpņu telpas restaurāciju.

 

Par attēlu: 

Ne katram lūzumam var uzlikt ģipsi. Šādiem gadījumiem 20. gadsimta 70. gados Latvijā tika izstrādāta metode, pielietojot īpašu aparātu. Tas izgatavots no metāla un rentgena staru caurlaidīgas plastmasas. Pamatu veido četri stieņi ar iegrieztu vītni, uz tiem riņķveidā piestiprināti plastmasas pusloki. Puslokus šķērso krusteniski savienotas Kiršnera stieples. Kiršnera stieplēm centrālajā daļā ir baltas plastmasas uzmavas, kas stieples fiksē pie ādas.  

Aparātam bija raksturīga ne tikai fiksācijas stabilitāte un iespējamo konstrukciju daudzveidība, bet arī ērta pielietošana un lētas ražošanas izmaksas. 70. gadu vidū ķirurgs Viktors Kalnbērzs (1928) savu izgudrojumu demonstrē Maskavā. Medicīniskā dienesta ģenerāļa E. Smirnova kabinetā viņš plastmasas  kaulam aparātu uzliek 4 minūtēs un 40 sekundēs. Drīz Rīgā ieradās tā sauktie “melnie pulkveži” jeb militārie ķirurgi, lai pārliecinātos, kā aparāts tiek izmantots uz vietas slimnīcā. Aparāta dotās iespējas uzlabot palīdzības sniegšanu karavīriem karadarbības apstākļos īpaši svarīgas kļuva no 1979. gada, kad padomju karaspēks iegāja Afganistānā. Muzeja krātuvē glabātais aparāts stāsta ne tikai par traumatoloģiju, bet arī par traumu. Dokumentācijā par izgudrojuma ieviešanu praksē fotokamera fiksējusi arī pacientus.